Eksperte: nebraucot uz Sočiem, valstu līderi demonstrē attieksmi pret Krievijas politiku
Vairāku valstu līderi, kas neapmeklēs Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, demonstrē attieksmi pret Krievijas īstenoto politiku, teica Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa.
Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka neapmeklēs Soču ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, un to nedarīs arī citas Francijas augstākās amatpersonas. Arī Vācijas prezidents Joahims Gauks neapmeklēs ceremoniju. Eiropas Savienības tieslietu komisāre Viviana Redinga decembra sākumā ierakstīja savā "Twitter" kontā, ka viņa "noteikti nedosies uz Sočiem, kamēr pašreizējā Krievijas likumdošanā ir tāda attieksme pret [seksuālajām] minoritātēm".
"Tie noteikti ir signāli par Krievijas politiku, jo pēdējā laikā Krievija starptautiskajā līmenī ir uzvedusies tā kā zilonis trauku veikalā, nerespektējot ne cilvēktiesību, ne politisko brīvību, ne valstu brīvas izvēles principus, ir mēģinājusi manipulēt ar atsevišķām valstīm, nostatīt tās pret Eiropas Savienību, piemēram. Arī virknē dažādu ar aizsardzības jautājumiem saistītajās lietās. Līdz ar to demokrātisko valstu prezidenti visnotaļ likumsakarīgi tādā veidā arī demonstrē savu attieksmi," komentēja Ozoliņa.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis apmeklēt atklāšanas ceremoniju, eksperte atzīst, ka acīmredzot prezidents ir izsvēris, kāda kompānija viņu apmierina.
"Es varbūt varētu šo situāciju salīdzināt ar tādu visnotaļ sadzīvisku tēmu, ka cilvēkam tomēr ir ļoti svarīgi, kādā kompānijā viņš atrodas, vai tā būtu ballīte vai tās būtu sporta spēles. Acīmredzot, katram pašam ir jāizvēlas tā kompānija, ar ko tad viņš šo laiku brīvo pavadīs. Acīmredzot, prezidents ir izsvēris, ka šī kompānija, kas būs Sočos, viņu apmierina," pauda eksperte.
Viņa norāda, ka olimpiskās spēles Sočos ir apvītas ar daudz dažādām pretrunām, ar neveiksmēm, maigās varas neadekvātiem finansējumiem, ka jau tagad tiek sauktas par politiskās bezgaumīgas kalngalu.
"Vēsturē olimpiskās spēles iet roku rokā ar politiku, ir bijuši visdažādākie piemēri. Ja runājam par spēlēm, kur sacenšas sportisti, protams, ka tas ir svarīgs fakts un nav svarīgi, kur tas notiek, bet, kas attiecas uz politiķu braukšanu, nebraukšanu, tas ir pavisam cits motivāciju un darbības līmenis.Vismaz tās pazīmes, kuras tagad ir, kuru valstu līderi brauks vai nebrauks, acīmredzot, arī viņi uzskata, ka šajā brīdī braukt būtu bezgaumīgi. Citi uzskata savādāk," sacīja Ozoliņa.
Viņa pieļauj, ka, analizējot Bērziņa rīcību, Latvijā būs vēlme vilkt paralēles ar toreizējās prezidentes Vairas Vīķe - Freibergas došanos uz Maskavu 2005.gadā, kur notika Otrā pasaules kara gadadienas svinības, kas bija ļoti pretrunīgs jautājums Latvijai, taču, viņasprāt, šie pasākumi nav salīdzināmi, jo tur piedalījušies visu valstu līderi.
"Ja prezidents brauc vienlaicīgi uz Sočiem un uz Davosas forumu, kur var sportu sabalansēt ar politiski nozīmīgu forumu, kurā tiek pausti politiski nozīmīgi vēstījumi, tad tādā gadījumā tā būtu līdzsvarota politika. Bet, ja tā ir braukšana tikai uz Sočiem, kam nestāv blakus neviens pasākums, kurā prezidents ir kopā ar citiem pasaules vadošajiem līderiem, tad tādā gadījumā tas vēstījums ir neveikls," uzskata ārpolitikas eksperte.
