Cik no Latvijas autortiesībām saņem Madonna un citas slavenības

Veikaliem, frizētavām, kafejnīcām, citiem tirgotājiem un pakalpojuma sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā. Tikai – kur paliek šī nauda? Summa, kas gadā jāmaksā par licenci mūzikas atskaņošanai, nav īpaši liela – piemēram, vidējai frizētavai ar klientu zāli līdz 50 kvadrātmetriem jāšķiras no aptuveni 55 latiem gadā jeb 4,6 latiem mēnesī. Taču kopā salasās – autortiesību aģentūras AKKA/LAA kopējā iekasētā summa par 2012. gadu bija 793 286 lati.

Kaut neliela, tomēr atlīdzība

Lai gan radiostacija jau samaksājusi par mūzikas atskaņošanu, tas jādara arī pakalpojumu sniedzējiem. Tā neesot dubulta maksa par vienu un to pašu, jo autoram esot tiesības saņemt atlīdzību pilnīgi par katru reizi, kad viņa darbs atskaņots.

“Autoratlīdzība tiek sadalīta starp autoriem, to saņem komponisti, tekstu autori, aranžētāji, kā arī mūzikas izdevniecības, gan Latvijā, gan ārzemēs,” Kas Jauns Avīzei teic AKKA/LAA runasvīrs Reinis Briģis.

Un tik tiešām, arī ārzemju dīvas, piemēram, Madonna un Lady Gaga, saņemot atlīdzību par to, ka viņu dziesmas skanējusi Bauskas frizētavā. Atlīdzība gan nav diži liela. Ja ņem vērā, ka mēnesī frizētavā atskaņo ap 7200 dziesmu, par vienu dziesmu samaksāti 0,00063 santīmi. “Lady Gagas un citi viņas dziesmu autori saņem mazu daļu no mazas frizētavas samaksātās autoratlīdzības, ja viņu komponētās dziesmas attiecīgajā periodā atskaņotas radio vai televīzijā,” stāsta Briģis.

Vietā gan piebilst – pilnīgi iespējams, ka mazajā frizētavā konkrētā popzvaigzne nemaz nav skanējusi, jo vienmēr ir ieslēgta radiostacija, kur atskaņo pavisam citu repertuāru.

Tomēr autoru organizācijas visā pasaulē neīstenojot praksi dalīt santīmus konkrētām dziesmām. Autori savās organizācijās izvēlas atlīdzību sadalīt saskaņā ar raidorganizāciju iesniegtajiem pārskatiem par atskaņotajām dziesmām. Realitātē tas izskatās šādi – jo vairāk kāda autora darbs atskaņots, jo proporcionāli lielāku daļu no samaksātajām autoratlīdzībām viņš saņem. Būtiski esot, ka atlīdzība vispār tiek saņemta, uzskata Briģis.

Zobārstiem paveicies

Zobārstniecības nozarē jāmaksā par mūzikas atskaņošanu tikai uzgaidāmajās telpās, bet ne par pašu kabinetu. Izrādās, kādai zobārstniecības klīnikai Itālijā pietika apņēmības cīnīties par savām tiesībām, tāpēc ar tiesas lēmumu atzīts, ka atlīdzība nav jāiekasē – jo ne jau klausīties mūziku un izklaidēties mēs dodamies pie zobārsta. Lai gan lēmums attiecināms tikai uz konkrēto gadījumu, arī Latvijā nolemts zobārstus likt mierā.

AKKA/LAA naudu tikai iekasē, aģentūra nepārbauda, vai licences ir vai nav izņemtas. Tas ir policijas ziņā, un sodi par nelicencētu mūzikas atskaņošanu krogā, frizētavā vai citur nav mazi, proti, fiziskajām personām līdz pat 500 latu, juridiskajām personām – līdz 5000 latu.

Talsu friziere atsakās no mūzikas

Lai gan naudu par mūzikas atskaņošanu iekasē jau vairākus gadus, joprojām ir pakalpojumu sniedzēji, kas nespēj pieņemt šos noteikumus. Kāda frizētavas īpašniece Talsos atklāj, ka mūziku vairs neklausās – ne aiz skopuma, bet gan principa dēļ.

“Neuzskatu, ka man būtu jāmaksā par to, ka skan radio, kamēr griežu kādam matus. Tikpat labi varētu iekasēt naudu arī par to, ka mājās klausāmies radio, kamēr gatavojam ēst. Gaisotni tās dziesmas uzturēja, bet arī tagad nav sliktāk, atliek vairāk brīžu sarunām ar klientiem, un, ticiet man, ir pat jautrāk, turklāt bez maksas. Man ir jāmaksā arī diezgan liela īre par telpām, tāpēc katrs lats ir būtisks. Arī tie daži lati mēnesi, ko no manis pieprasa par radio atskaņošanu,” stāsta friziere.

Lielākajā daļā citu vietu mūzika tomēr skan. Friziere Gunita, kura strādā kādā Rīgas centra salonā, uzsver, ka te prasītā licence ir. “Nedomāju, ka pāris lati mēnesī ir nenormālākā summa, radio skan visu laiku, un man pat nav ne jausmas, cik daudz dziesmu tiek atskaņots. Bet, ja par to visu daudzumu jāsamaksā mazāk par desmit latiem, tad kur ir problēma? Labāk būt godīgam nekā krāpties vai sēdēt klusumā, radot ne īpaši patīkamu gaisotni klientam,” uzskata Gunita.