Pēc skandāla par neizbraucamajām bedrēm valstī masveidā sāk greiderēt ceļus
Šodien valstī sākta ceļu sakopšana.
Sabiedrība

Pēc skandāla par neizbraucamajām bedrēm valstī masveidā sāk greiderēt ceļus

Jauns.lv

Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, visos valsts reģionos masveidā sākas grants ceļu greiderēšana, pavēstīja AS ''Latvijas valsts ceļi'' (LVC).

Pēc skandāla par neizbraucamajām bedrēm valstī mas...

Centra reģionā šodien strādā 19 AS ''Latvijas autoceļu uzturētājs'' tehnikas vienības, Kurzemes reģionā - 41, Latgales reģionā - 35 un Vidzemes reģionā - 33 tehnikas vienības. Šodien greiderēšanas darbi notiek arī uz grants ceļiem Bauskas apkārtnē.

''Pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums un iestājas šķīdonis. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem,'' klāstīja LVC.

Uzlabot grants ceļu stāvokli ir iespējams tikai tad, kad ceļi apžūst un kļūst izturīgi. Pretējā gadījumā, uzbraucot uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa ar smago uzturēšanas tehniku, grants ceļu var sabojāt vēl vairāk.

Lai pasargātu grants ceļus un nodrošinātu to, ka tie nesabojājas neatgriezeniski, tiek noteikti masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu - 11 075 kilometri. Ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem, uz aptuveni 10 000 kilometru.

''Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Ņemot vērā to, ka pēdējo 25 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, bet Eiropas Savienības fondu līdzekļus ieguldīt vietējās nozīmes ceļu remontdarbos nedrīkst, liela daļa grants ceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī,'' informēja LVC.

Informācija par ieviestajiem masas ierobežojumiem tiek regulāri atjaunota LVC mājaslapā.

Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem un šķīdoni uz valsts ceļiem autovadītāji aicināti informēt LVC Satiksmes informācijas centru pa bezmaksas diennakts tālruni 8000 5555, uz e-pastu sic@lvceli.lv vai LVC sociālo tīklu kontos.

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka, nespēdami samierināties ar teritoriālo regresu, Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki pieņēma rezolūciju, kurā aicina Saeimu un valdību steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai.

Ceļi ir uz sabrukšanas robežas. Arī grants ceļi, kur ar auto jāpārvietojas kā gliemezim, jo risas un bedres ir viscaur.  Lielākoties tie ir vietējās nozīmes grants ceļi. Uz tiem noteikti ātruma ierobežojumi. Vistrakāk ir Brunavas pagastā.

Cietēji ir ne tikai parastie iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji, kuru mašīnas kopā ar preci sver vairākas tonnas. Tāpat sūkstās arī skolas autobusa vadītājs, kuram dienā jāmēro 100 kilometru dramatiskā ceļa - lūstot ne tikai busa ritošā daļa, bet pat stikli birst ārā. Nemitīgi jākratās pa bedrēm. Bet uzņēmējiem šī situācija ir augonis. Kāda vietējā uzņēmēja stāsta, ka sadarbības partneris no Lietuvas, kas viņai piegādā izejvielas un vēlāk brauc pakaļ gatavajai produkcijai, pateicis, ka vairs pa šādiem ceļiem nebrauks. Sieviete nesaprot, kā valsts var neatrast 700 tūkstošus ceļa noasfaltēšanai, vienlaikus tērējot miljonus valsts simtgades svinēšanai.

Jāteic, ka Brunavas pagastā uzņēmēji sniedz lielu artavu pašvaldības budžetā, taču šis rūpals nu ir apdraudēts elementāri sliktu ceļu dēļ.


LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA