Turaidā prezentēs 1593. gadā izdotos Rīgas modes un stila noteikumus

Tikko izdots Rīgas pirmā tipogrāfa Nikolausa Mollīna 1593. gadā iespiestās grāmatas „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums” (vāciski – „Eines Erbarn Raths der Königlichen Stadt Riga in Liefflandt Reformirte Kost und Kleider Ordnung. Gedruckt zu Riga”) faksimilizdevums ar tulkojumu latviešu valodā un zinātniskiem komentāriem un rakstiem. Tā atvēršanas svētki notiks sestdien, 11. janvārī, Turaidas muzejrezervātā. Svētkos uzrunas teiks mākslas zinātniece Ina Līne, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova un bibliogrāfe Aija Taimiņa. Tāpat Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta izstāde „Jaunais un citādais laiks” un Bauskas pils muzejs demonstrēs 16. gadsimta tērps, skanēs arī 16. gadsimta mūzika. Pasākums ar izstādes atklāšanu un tam sekojošo svinīgo faksimilizdevuma atvēršanu Turaidas pilī 11. janvārī sāksies pulksten 11.00.

Tāpat 1593. gadā iespiestie Rīgas rātes noteikumi arī saturiski ir izcili vērtīgs vēstures avots, kas liecina par Rīgas 16. gadsimta beigu tiesisko un kultūrvēsturisko situāciju un apliecina Rīgas, kā līdzvērtīgas viduslaiku Eiropas pilsētas statusu, muzeja mājaslapā raksta Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane.

Grāmatas pirmā un otrā daļa aptver nolikumu par kāzām un to svinēšanu visām Rīgas kārtām. Tie regulē kāzu viesu ielūgšanas kārtību, viņu skaitu, cienastus, ēdienu sagatavošanu, atalgojumu muzikantiem, viņu pienākumus un kāzu ilgumu. Šo noteikumu pirmā daļa attiecas uz Rīgas priviliģētajām šķirām. Otrā daļa runā par kāzām, ko svin kalpones un bērnu aukles, kuras ir godīgi kalpojušas. Nevienu nevācu kalponi vai aukli nedrīkst pavadīt uz baznīcu vairāk par trīs pāriem sievu. Vakarā var būt tikai 40 personas. Noteikts, ka kalponēm un auklēm kāzu svinēšana pēc laulībām iesākama vakarā starp četriem un pieciem un tās jābeidz deviņos. Otrā dienā tās nedrīkst turpināt. Sestais pants aizliedz visās kāzās lietot mandeļu sieru, marcipānu un apzeltītas garnitūras (piemēram, apzeltītus riekstus, grezni izrotātas cūku galvas un tamlīdzīgi).

Tālāk seko noteikumi par apģērbiem. Norādīts, ko drīkst un nedrīkst nēsāt. Piemēram, pilnīgi noliegtas ir samta, zīda, atlasa un damasta drēbes. Izņēmums ir rātes locekļi un Lielās ģildes eltermaņi. Nedrīkst nēsāt apzeltītas jostas, dunčus, pogas un āķus. Dāmām aizliegts nēsāt drēbes no samta, atlasa un zīda kamlota un cita materiāla, kas dārgāks par vienu sestdaļu dāldera olektī. Somiņas nedrīkst greznot ar zeltu, sudrabu un piekariņiem. Pār pieri dāma var siet zelta, sudraba vai zīda bordītes vai stīpiņas, bet bez piekariņiem. Noliegti pērļu izstrādājumi un zelts un sudrabs ap rokām un priekšautiem. Par noteikumu neievērošanu jāmaksā naudas sods. Šie ir tikai daži piemēri no daudzajiem noteikumiem un sodiem par to neievērošanu.

Līdz 1888. gadam šis modes un labā stila izdevums bijis Rīgas pilsētas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkā, bet 1981. gadā to savā krājumā ieguva Turaidas muzejrezervāts.