Premjers atceļ Streļčenoka rīkojumu par Jutas Strīķes atlaišanu no darba

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke pastāstīja, ka Streļčenoka rīkojuma tiesiskumu izvērtējusi Valsts kancelejas juristu darba grupa, kurā piedalījusies arī Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane.

Juristi, izvērtējot dokumentus, konstatējuši, ka Streļčenoka pagājušā gada 20.decembra lēmums ir prettiesisks, jo Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013.gada maija līdz novembrim, ko Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta saskaņā ar spēku zaudējušu normatīvo aktu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Savukārt Darba likums noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

Lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu, uzskata juristi.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks pērn 20.decembrī nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.

Pagājušā gada vidū Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

Atkārtotā Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanā gada izskaņā viņa atkal saņēma D līmeni. Ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus un tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, Streļčenoks pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī.

Streļčenoks šodien izplatīja paziņojumu, lūdzot premjeru pārliecināties, vai viņa rīkojuma tiesiskuma pēcpārbaude ir Ministru prezidenta kompetencē, noskaidrojot, vai šis rīkojums ir tāds pārvaldes lēmums, kura pēcpārbaude ir piekritīga pārraudzības amatpersonai.

Streļčenoka ieskatā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto gan KNAB priekšnieka izdotie administratīvie akti, kas izdoti publisko tiesību jomā, gan KNAB priekšnieka lēmumi jeb rīkojumi, kas izdoti privāto tiesību jomā, ir pakļauti tiesu kontrolei - administratīvo aktu tiesiskuma pārbaude ir pakļauta administratīvās tiesas kontrolei, savukārt visi strīdi, kas saistīti ar lēmumiem vai rīkojumiem, kas izdoti privāto tiesību jomā, pakļauti vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Streļčenoks, atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par to, ka premjers, iespējams, atcels viņa rīkojumu, pauž neizpratni par šādas informācijas nonākšanu publiskajā telpā, jo tikai vakar, 6.janvārī, KNAB, izpildot Dombrovska steidzamo rezolūciju, sagatavoja dokumentus iesniegšanai Dombrovskim par Strīķes atbrīvošanas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem. Minētie dokumenti ar apjomīgiem pielikumiem, kas satur informāciju par Strīķes pieļautajiem pārkāpumiem, premjeram tika nogādāti tikai šorīt, tāpēc KNAB priekšnieka ieskatā plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošā informācija par iespējamo KNAB priekšnieka lēmuma atcelšanu nevarētu būt pamatota ar secinājumiem, kuri izrietētu no dokumentiem, kurus KNAB tikko ir nosūtījis premjeram.

LETA, Foto: Andrejs Baburovs/LETA