Jaunups: rīcībspēja? Vispirms, lūdzu, kompromisu
Diskusijās par Ministru prezidenta kandidatūrām, par cilvēkiem, kuri gribētu/varētu uzņemties vadīt valdību teju ir izzudis pats būtiskākais ikvienas valdības pastāvēšanas un darbības motīvs - saturiskais piedāvājums. Piemēram, ja Latvijas attīstībai, mūsu cilvēku labklājībai, šobrīd vispiemērotākā būtu izteikti liberāla valdība, tad no liberāli domājošu politiķu vidus būtu jāizraugās premjers. Prezidenta nominētais cilvēks tad jau patstāvīgi veidotu tādu komandu, kas spēj realizēt Latvijas attīstības mērķus.
Pēdējās dienās un nedēļās notiekošais rāda gluži pretēju ainu: partijas stīvējas ap dažiem publiski izskanējušiem un arī mazāk dzirdētiem uzvārdiem, par kuriem ir cerība vienoties. Un saturs - tas, ko tad īsti Latvijai šobrīd vajag visvairāk - paliek tālu otrā plānā, lai arī valdības deklarācijas tapšana formas pēc tiek piesaukta. Kompromiss kā vienīgais mērķis ir noslāpējis debati par valdības rīcībspēju un rīcības vektoru.
Minētais lieku reizi apliecina, ka pērnvasar biedrības (kopš decembra - partijas) Latvijas attīstībai aktualizētais jautājums par varas dalījumu starp valdību, Valsts prezidentu un Saeimu ir ļoti aktuāls un tas jārisina vadoties no viena - efektivitātes celšanas - virsmērķa. Viens no risinājumiem - plašāka atbildība un manevra iespējas premjeram. Pašreizējā situācijā valdības vadītājs atbildību par ministru darbu faktiski neuzņemas, jo ministrus deleģē koalīcijas partneri un atbildību teorētiski var prasīt no visas koalīcijas, kas praksē nozīmē – ne no viena. Ministru prezidenta institūta stiprināšana būtu panākama dodot premjeram reālas tiesības izraudzīties ministrus, saskaņojot ministru kandidatūras ar Valsts prezidentu.
Šī ir tikai viena no mūsu idejām, ko pērn vasarā apspriedām ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Ņemot vērā, ka valdībai šogad nāksies risināt daudz sarežģītu jautājumu - no elektroenerģijas tirgus atvēršanas līdz airBaltic un ES prezidentūrai - būtu svarīgi beidzot panākt arī to, ka valdība no dokumentu "pārstrādes" mašīnas pārtaptu par politisko mērķu un stratēģisko uzdevumu devēju likumprojektu izstrādātājiem. Jo valdībai nav jābūt dokumentu ķīpu ražotājam, to var veikt mūsu pieredzējusī ierēdniecība. Pēc mūsu izveidotās darba grupas ekspertu domām, valdībā būtu jānotiek kvalitatīvai debatei starp ministriem, kuri vienojas par veicamajiem darbiem un tikai pēc tam pie darba ķeras ierēdņi. Tas gan, visticamāk, nevarēs notikt valdībā, kur tikai daļai ministru ir tautas dots mandāts darbam politikā.
Es novēlu veiksmi Laimdotai Straujumai, par kuras profesionalitāti valsts pārvaldes darbā šaubu nav. Vienīgi tie pamati, kurus viņas valdībai būs ielikuši politiķi Jēkaba ielā var izrādīties pārāk plāni, lai būvētu mūsu valsts vajadzībām atbilstošu, noturīgu ēku. Šķiet, vienīgā iespēja būs vecā labā "iekonservēšanas" politika - daudzu pārmaiņu atlikšana līdz vēlēšanām, cerībā, ka pēc tām jau nu gan.
Edgars Jaunups, partijas Latvijas attīstībai valdes loceklis/Foto: Edijs Pālēns, LETA
