Valsts pārvaldes konkurētspējas uzlabošanai sagatavots jauns Valsts dienesta likums

Valsts kanceleja skaidro, ka Valsts civildienesta likums ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus - kopš 2001.gada 1.janvāra, un šajā laikā ir notikusi gan likuma normu pilnveidošana, gan attīstījusies prakse normu piemērošanā.

Jaunais likums ir izstrādāts uz valsts civildienesta likuma bāzes, taču tajā ir vairāki papildinājumi un pilnveidojumi.

Likumprojekts nosaka, ka valsts dienestā tiek nodarbināti ierēdņi. Visiem nodarbinātajiem tiks piemērotas publiski tiesiskās attiecības, kas nozīmē, ka ar darbiniekiem netiks slēgti darba līgumi saskaņā ar Darba likumu.

Likuma 4.pantā ir precizēta iestāžu kompetence, nosakot, ka Valsts kanceleja koordinēs ierēdņu un darbinieku attīstības programmu valsts pārvaldē, lai nākotnē varētu piedāvāt kompetenču attīstīšanas iespējas talantīgākajiem ierēdņiem un darbiniekiem, piemēram, līderības, stratēģiskās plānošanas, analītiskās domāšanas un citu kompetenču attīstīšanu. Paredzēts, ka arī Valsts kanceleja līdz 2016.gada 1.jūnijam noteiks kārtību, kādā tiek izveidota un darbojas ierēdņu un darbinieku attīstības programma. Tāpat ir noteikts, ka Valsts kanceleja nodrošinās augstākā līmeņa ierēdņu atlasi.

Valsts pārvaldē paredzēts ieviest mediācijas pakalpojumu dienesta attiecībās, piedāvājot iespēju pusēm rast mierizlīgumu pirmstiesas posmā. To nosaka likumprojekta 5.pants. Šāds pakalpojums nepieciešams, jo vairākus jautājumus ir iespējams atrisināt arī valsts pārvaldes iekšienē, netērējot resursus tiesvedībai. Likumprojekta pārejas noteikumos ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izveido Valsts dienesta padomi, nosaka tās funkcijas un darbības kārtību. Plānots, ka Valsts dienesta padomē būs divi patstāvīgie locekļi no Valsts kancelejas, kā arī nepieciešamības gadījumā tiks pieaicināti eksperti no ministrijām un padotības iestādēm.

Saskaņā ar jauno likumu iestādes vadītāja kompetencē būs noteikt, kuri amati iestādē ir ierēdņa amati. Tos nebūs nepieciešams saskaņot ar Valsts kanceleju, kā tas ir šobrīd, tomēr Valsts kanceleja, veicot amatu klasificēšanu, nodrošinās papildu uzraudzību tam, lai būtu noteikts atbilstošs amata statuss.

Savukārt cits likumprojekta pants paredz, ka uz ierēdņu un darbinieku amatiem tiek rīkoti atklāti konkursi, kuri tiek publicēti vienuviet - valsts pārvaldes vakanču datubāzē, kā arī iestāžu mājaslapās. Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijā ir paredzēts līdz 2016.gadam izveidot centralizētu portālu, kur vienuviet būtu pieejama informācija par valsts pārvaldē izsludinātajām vakancēm vai nodrošināta saite uz tām, kā arī tiktu nodrošināta iespēja pieteikties konkursam, tostarp iespēja pieteikties pretendentu sarakstā. Šādu pretendentu sarakstu varētu izmantot ikviena valsts tiešās pārvaldes iestāde, lai atbilstoši nepieciešamajām prasmēm un pieredzei atrastu piemērotu pretendentu.

Kā obligāts nosacījums pretendēšanai uz ierēdņa amatu būs zināšanu pārbaude. Iestādes vadītājam gan tiks dota rīcības brīvība noteikt arī citus amatus, kuriem būtu nepieciešams veikt šādu pārbaudi. Amata pārbaudes kritērijus noteiks Valsts kanceleja.

Tāpat ir paredzēts noteikt termiņu iestādes vadītāja iecelšanai amatā - tas būs septiņi gadi ar iespēju šo termiņu pagarināt vēl uz trīs gadiem. Pēc šī termiņa beigām būtu vēlama augstākā līmeņa vadītāju pārcelšana citā amatā, ja persona to atbalsta.

Valsts pārvaldē tiks īstenoti arī profesionālās attīstības pasākumi, sākotnēji tos nodrošinot vismaz divām mērķgrupām - jaunajiem ierēdņiem un darbiniekiem, un augstākā līmeņa vadītājiem. Savukārt, lai motivētu un noturētu profesionālākos un talantīgākos darbiniekus valsts pārvaldē, Valsts kanceleja koordinēs ierēdņu un darbinieku attīstības programmu valsts pārvaldē. Nākotnē gan šo ideju varētu paplašināt, piedāvājot arī pārcelšanas iespējas.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī motivētu un noturētu profesionāļus darbā valsts pārvaldē, likumprojekta 26.pants paredz paplašināt mobilitātes iespējas gan valsts pārvaldē, tostarp arī starp ierēdņu un darbinieku amatiem, kā arī uz un no pašvaldībām un privātā sektora. Ministru kabinetam līdz 2016.gada 1.jūnijam jānosaka kārtība par pārcelšanu amatā pašvaldības vai privātā sektora iestādē, kur plašāk tiks atrunāti nosacījumi, piemēram, termiņi, vienošanās forma.

Likumā arī norādīts, ka, pārceļot ierēdni vai darbinieku citā amatā, tiek saglabāta mēnešalga, bet ne pastāvīgās piemaksas un sociālās garantijas, jo tās ir noteiktas konkrētam amatam un bieži vien atšķiras dažādās iestādēs. Ņemot vērā iestāžu pausto problēmu par netaisnīgo attieksmi mēnešalgas apmērā, ja ierēdnis tiek pārcelts un tiek saglabāta iepriekšējā mēnešalga, likumprojekts paredz iespēju darba izpildes novērtējuma rezultātā pārskatīt mēnešalgu, ja tam ir objektīvs pamatojums.

Jaunajā likumā arī iekļauta norma, kas paredz, ka pārejošas darbnespējas laikā iestāde var izdot uzteikumu par valsts dienesta attiecību izbeigšanu un var izbeigt valsts dienesta attiecības. Valsts ierēdnis par to būs jābrīdina vismaz divas nedēļas iepriekš.

Valsts kanceleja prognozē, ka likumprojektu Saeimā pieņems līdz 2015.gadam.

LETA