Gaiziņkalns pastiepies par teju pusmetru, taču joprojām atpaliek no Munameģa
Novembrī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģeodēzisti un kartogrāfi veikuši Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna augstuma mērīšanu un aprēķināšanu un konstatējuši, ka tas atrodas 311,94 metrus virs jūras līmeņa.
Kā informēja Aizsardzības ministrijā (AM), mērīšana liecina, ka vieta, kur bija atradies pirms pieciem gadiem uzspridzinātais skatu tornis, ir 311,94 metrus virs jūras līmeņa.
Tagadējie virsotnes mērījumi un aprēķini veikti Latvijas augstumu sistēmā, kas atbilst 2000.gadā pieņemtajai Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas (EVRS) definīcijai. Par EVRS sākumpunktu noteikts Amsterdamas pālis, kurš tiek atbilstoši uzturēts un ģeodēziski kontrolēts.
Iepriekš Gaiziņkalna augstums - atbilstoši vēl padomju laikos noteiktajai Baltijas augstuma sistēmai (BAS-77) - bija 311,495 metri. BAS-77 sākumpunkts atrodas Kronštatē - uz salas Somu jūras līcī netālu no Sanktpēterburgas.
Augstuma sistēmas maiņu veica AM un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, nodrošinot visus tehniskos sagatavošanās darbus un ņemot vērā likumdošanas izmaiņas.
Baltijas augstākā virsotne joprojām ir 318 metrus virs jūras līmeņa esošais Lielais Munameģis Dienvidigaunijā.
Skatu tornis
1930. gadā Gaiziņā uzcēla 31 m augstu koka skatu torni ar skatu laukumu 22 m augstumā, bet par godu Latvijas prezidenta Alberta Kvieša apmeklējumam kalna virsotnē uzstādīja akmeni ar iekaltu uzrakstu: „Valsts prezidents Alberts Kviesis 1930. g. 17. VIII apmeklēja šo augstāko vietu Latvijā.”
1987. gadā ap Gaiziņu 1500 ha platība izveidoja Gaiziņkalna dabas parku.
Gaiziņkalna ķieģeļu skatu torņa celtniecība tika uzsākta 1982. gadā pēc 1978. gadā izstrādāta projekta un tā arī līdz galam netika pabeigta. Sākotnēji skatu torņa augstums bija plānots 51 metrs, bet celtniecības gaitā tā augstums tika samazināts līdz 41 metram. Skatu torņa celtniecības pabeigšanai pietrūka līdzekļu. Turklāt darbu gaitā tika konstatēts, ka skatu torņa pamati ir nepareizi izbūvēti, tādēļ celtne nebija droša un ekspluatācijā tā arī netika nodota.
2012. gada 14. decembrī, daudzu interesentu acu priekšā, skatu tornis tika demontēts, uzspridzinot to. To bija uzņēmies Zemessardzes 54. Inženiertehniskais bataljons un viss noritēja pēc iecerētā plāna — veicot spridzināšanu ap plkst. 13.00, tornis sadalījās divās daļās un sabruka.
