Prezidents grib veicināt latviešu valodas apguvi Latvijā, bet konkrētu priekšlikumu viņam nav
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, iepazīstoties ar otrdien publicēto Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, secinājis, ka vēl ir pietiekami daudz darāmā, lai Latvijas sabiedrība kļūtu saliedētāka.
Kā norādīja viņa preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis uzskata, ka ir svarīgi veicināt ikviena iedzīvotāja piederības sajūtu Latvijas valstij. Tāpat nepieciešams sekmēt latviešu valodas apguvi, veicināt pilsonisko izglītību un izpratni par Latvijas vēsturi.
Siksnis stāstīja, - pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas Vējonis detalizēti iepazīsies ar Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, lai pieņemtu kādus lēmumus, kurus ekspertu ieteikumus atbalstīt un kādas būs nākamās darbības.
Šā gada pirmajā pusgadā - divdesmit piecus gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas - 32 bērni joprojām ir tikuši reģistrēti kā Latvijas nepilsoņi. Nepilsoņa statuss saskaņā ar Latvijas likumiem nozīmē, ka šī persona ir bijušās PSRS pilsonis, kuram nav ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības.
Latvijas valsts ir veikusi pasākumus, lai atvieglotu iespēju Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem tikt atzītiem par Latvijas pilsoņiem. Tomēr ne visi vecāki izmanto likumā paredzēto iespēju reģistrēt savu dzimušo bērnu kā Latvijas pilsoni, norādīja Siksnis.
Šī iemesla dēļ Valsts prezidents uzskata, ka visiem Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. "Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir laiks izbeigt reģistrēt jaunus bijušās PSRS pilsoņus," uzskata Vējonis.
Viņa ieskatā šim solim jātiek spertam uz nākotni, proti, jaunajiem nosacījumiem jāattiecas uz bērniem, kas vēl tikai piedzims.
"Nav šaubu, ka šiem bērniem būs visas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā un kļūt par patriotiskiem Latvijas pilsoņiem. Pilngadību viņi sasniegs tikai astoņpadsmit gadus pēc šāda likuma pieņemšanas," izteicās prezidents, kurš norādīja, ka izmaiņas būtu attiecināmas tikai uz nepilsoņu bērniem, nevis ārvalstnieku bērniem.
Esošajiem nepilsoņiem, tostarp šo bērnu vecākiem, jāsaglabā līdzšinējā kārtība, proti, individuāla naturalizācija vai bērnu atzīšana par pilsoni pēc vecāku vai paša bērna paustas gribas.
