Straujumas jaunās valdības prioritātes: Zolitūdes traģēdija un demogrāfija
Jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma.
Politika

Straujumas jaunās valdības prioritātes: Zolitūdes traģēdija un demogrāfija

Jauns.lv

Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014.gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais topošās valdības deklarācijas melnraksts.

Straujumas jaunās valdības prioritātes: Zolitūdes ...

Pašlaik gan vēl notiek politiķu sarunas par deklarācijas veidošanu, līdz ar to deklarācijas teksta gala versija var atšķirties no melnraksta. Tekstā ir palikuši arī vairāki diskutējami jautājumi, par kuriem koalīcijas partneriem ir jāpanāk vienošanās.

Deklarācijas melnrakstā norādīts, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem.

Tāpat iecerēts realizēt tādu rīcībpolitiku, kas veicinās stratēģisko mērķu - iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma - sasniegšanu.

Deklarācijas pagaidu variantā norādīts, ka ikkatram no mums ir jāspēj atbildēt par prasmēm, ko papildus apgūsim, kā uzlabosim savu produktivitāti un vai skolosim bērnus par prasmīgiem profesionāļiem izvēlētajā nozarē. Dokumenta projektā vērsta uzmanība uz ikkatra izšķiršanos saistībā ar veselīga dzīvesveida piekopšanu, saudzīgu izturēšanos pret dabas resursiem un attiecību veidošanu ar līdzcilvēkiem.

Deklarācijas pagaidu versijā teikts, ka darba tikums, patriotisms, pilsoniskas un demokrātiskas valsts vērtību apziņa ir būtiski priekšnoteikumi mūsu pastāvēšanai un attīstībai.

Kā darbības prioritāte 2014.gadam varētu tikt izvirzīta sabiedrības uzticēšanās valsts varas sekmēšanai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju iecerēts pabeigt no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrādi un būvnormatīvu ieviešanu, nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību.

Melnrakstā kā prioritātes šim gadam minētas arī reģionu stiprināšana un to attīstības nodrošināšana, sabiedrības saliedētības sekmēšana un latviešu valodas lietošanas veicināšana, ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni stiprināšana un demogrāfijas ceļa kartes veidošana.

Tāpat plānots turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot investoru tiesību aizsardzību un pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu.

Melnrakstā norādīts, ka līdz 2014.gada 1.aprīlim tiks pieņemti likuma grozījumi, kas paredz pensiju vai tās daļas apmēru indeksāciju 2014.gada 1.oktobrī un turpmāk, ņemot vērā faktisko cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

Nevienlīdzības mazināšanas vārdā plānots izstrādāt koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Paredzēts uzlabot demogrāfisko situāciju, vienlaicīgi mazinot emigrāciju. Izmantojot attīstības finanšu institūciju, iecerēts izveidot atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei.

Plānots izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli. Netiek izslēgta iespēja, ka, ja šī ideja tiks saglabāta arī deklarācijas tīrrakstā, valdība varētu apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku turpmākajam plānošanas periodam. Iecerēts veikt sagatavošanās darbus pārejai uz obligāto vidējo izglītību.

Melnrakstā norādīts, ka plānots pieņemt Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu 2015.-2020.gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās.

Veselības jomā iecerēts stiprināt ģimenes ārsta komandas darbu, paplašinot sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu. Tāpat plānots paplašināt ambulatoro pakalpojumu pieejamību un dienas stacionāru darbu.

Deklarācijas pagaidu versijā teikts, ka, plānojot valsts finanses, tiks stingri ievērotas Fiskālās disciplīnas likuma normas un 2014.gadā vispārējās valdības deficītu iecerēts saglabāt zem 0,9% no iekšzemes kopprodukta.

Topošā koalīcija arī varētu apņemties nodrošināt kvalitatīvu Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada perioda plānošanas dokumentu izstrādi, lai ar paātrināto procedūru panāktu vienošanos un nodrošinātu Latvijai pieejamo ES fondu investīciju uzsākšanu ne vēlāk kā 2014.gada otrajā pusē.

ES fondu investīciju piesaistei nepieciešamo normatīvo aktu izstrādē iecerēts nodrošināt sabiedrības iesaisti. Tiks lemts par 2007.-2013.gada periodā neapgūto fondu līdzekļu pārdali.

Deklarācijas melnrakstā teikts, ka līdz nākamā gada budžeta izstrādāšanai netiks veikti būtiski grozījumi nodokļu politikā, tostarp netiks mainītas galveno nodokļu likmes. Tiks saglabāts ES valstu konkurencē relatīvi zems nodokļu slogs - apmēram viena trešdaļa no iekšzemes kopprodukta. Plānots sagatavot turpmāko pamatu darbaspēka nodokļu samazinājumam, kā arī izvērtēt mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu.

Iecerēts pilna spektra attīstības finanšu institūcijas praktisko darbību, nodrošinot centralizētu atbalsta programmu un resursu koncentrāciju. Plānots mazināt normatīvo aktu skaitu un apjomu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai.

Dokumenta pagaidu versijā teikts, ka 2014.gada aprīlī plānots iedarbināt Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu mehānismu obligātās iepirkuma komponentes izmaksu samazināšanai. Tāpat plānots sākt dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos līdz 2014.gada aprīlim. Dabas gāzes tirgus atvēršanu plānots īstenot ne vēlāk kā 2017.gada aprīlī.

Iecerēts izstrādāt un ieviest "zaļā iepirkuma" principu valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, sākt "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī veicināt reģionu attīstību ar diversificētu ekonomiku.

Kultūras nozarē valdības prioritātes varētu būt latviskās kultūrtelpas un identitātes stiprināšana. Plānots izstrādāt mediju politikas veidošanas institucionālo risinājumu.

Ārpolitikas jomā plānots konsekventi īstenot ārpolitikas pamatuzdevumu - garantēt valsts drošību un stabilitāti un starptautiski veidot priekšnoteikumu valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Paredzēts veicināt Latvijas interesēm atbilstošu ES un NATO sadarbību ar Krieviju, kā arī stiprināt stratēģisko partnerību ar ASV.

Atsevišķas sadaļas deklarācijas melnrakstā veltītas labklājībai, izglītībai, zinātnei, sportam, jaunatnes un valodas politikai, kā arī veselībai. Lai panāktu inovatīvu un efektīvu ekonomiku, izstrādāti principi un darbības plāns attiecībā uz makroekonomisko stabilitāti un valsts budžetu, nodokļiem un ēnu ekonomikas apkarošanu.

Tāpat aprakstīts, ko plānots darīt industriālās politikas un inovāciju sfērā, finanšu nozarē, attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un investīcijām, enerģētikā, nodarbinātības jomā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, kā arī citās sfērās.

Atsevišķas sadaļas deklarācijas pagaidu variantā veltītas kultūrtelpai, ārpolitikai, aizsardzībai un Latvijas tēlam un saiknei ar tautiešiem.

Kā ziņots, topošās koalīcijas partneri vakar vienojās par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā.

Paredzēts, ka "Vienotību" nākamajā Ministru kabinetā pārstāvēs premjere Laimdota Straujuma, tāpat partija uzņemties Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas (VM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību. Savukārt atbildību par Satiksmes ministriju, tāpat kā līdz šim, dalīs "Vienotība" kopā ar pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.

Reformu partijas (RP) virzītie pārstāvji turpinās vadīt Ārlietu ministriju (ĀM), Iekšlietu ministriju un Ekonomikas ministriju.

Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nākamajā valdībā pārstāves kultūras, tieslietu, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība uzņemsies Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas vadību.

Potenciālajam nākamās valdības sastāvam jābūt zināmam pirmdien, 20.janvārī, šodien žurnālistiem sacīja Straujuma.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA