Atklās vērienīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādi "1914"
Piektdien, 17.janvārī, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls atklās Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādi „1914”, kas veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei. Izstāde vienlaikus ir stāsts par pagrieziena punktu vēsturē un reizē arhitektonisks inscenējums, kura centrā ir trīs sadursmju zonas – konflikts laika dimensijā, kad jauns laikmets neatgriezeniski transformēja iepriekšējo vērtību sistēmu un atskaites punktus, konflikts cilvēkā – spēja upurēt dzīvi, iesaistoties karā un cīnoties par savu zemi, un visbeidzot – konflikts ģeogrāfiskajā telpā, kurā sevi pieteic jauni lielvaru un politisko spēku samēri un topošā jaunā Eiropa.
Rīgā kopumā pārstāvēti 17 prestižākie mākslas muzeji un nacionālās galerijas no 11 valstīm – Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas un Ungārijas. Savus darbus publikai piedāvā arī trīs latviešu mākslinieki – Ēriks Božis, Krišs Salmanis un Andris Breže.
„Tikai tagad saprotam, ka izstāde liek aizdomāties par ļoti daudzām lietām: karš kā vēsturisks notikums, kura laikā cīnās varas un lielvaras, bet kara laikā cilvēks arī dzīvo, strādā, pārdzīvo, izdzīvo, mīl, cieš. Un tieši cilvēciskās emocijas un tas, kādā veidā mākslinieki tās ir atspoguļojuši, šķiet tas būtiskākais arī šīs izstādes ietvaros,” izstādei veltītajā preses konferencē pauda Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.
„1914 – I pasaules karš, par kuru visur mēdz rakstīt, ka tas izmainīja pasauli, visu pasaules attīstības gaitu, ģeopolitisko situāciju, iezīmēja Eiropas kartē daudzas jaunas neatkarīgas valstis, kas izveidojās, sabrūkot četrām impērijām. Un tas arī bija šīs izstādes uzstādījums – izejot cauri sabrukumam, iznīcībai, tam, kas mums varētu asociēties ar karu, aiziet pie jaunradītas mākslas. Tās mākslas, kas radusies tajā laikā un kuras autori ir aculiecinieki tam laikam,” sacīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
„Pateicoties tiem notikumiem, kas sāka risināties 1914.gadā, daudzas Austrumeiropas valstis, tostarp arī Latvija, spēja nodibināt savu valstisko neatkarību, jeb, kā rakstīja kāds vēsturnieks, no nekā varēja rasties valstiskums. Mēs aizvien esam sagūstīti no tiem notikumiem un attiecībām, kuras izraisīja 1914; tā nav nekāda aizvēsture, kurā mēs esam nonākuši. Ļoti būtiski, ka šīs izstādes atklāšana ir viens no Rīga 2014 atklāšanas nedēļas notikumiem, un šo uzdevumu LNMM, manuprāt, ir izdevies izcili paveikt,” izstādes preses konferencē uzsvēra Rīga 2014 tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe.
Izstādes „1914” kuratore un projekta autore Ginta Gerharde-Upeniece pauda viedokli, ka: „izstāde „1914” uzdod jautājumu: vai pasaules karš ir pagātnes formula, vai cilvēkam piemītošā tieksme karot nav tagadnes agresiju cēlonis? Vai kara ieguvumi ir nesto upuru vērti? Runājot par karu kā neatņemamu pieredzi, mēs izstādē no jauna iedzīvinām un skaidrojam mītus, laikmetīgā interpretācijā radām pagātnes atmiņu stūrakmeņus”.
Izstāde būs skatāma no 2014.gada 18.janvāra līdz 20.aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls.
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.
Sadarbībā ar "Rīga 2014"/Foto: Kaspars Garda
