Pērn apspļaudītā kundze 16. martā atkal ies pie Brīvības pieminekļa
Tieši pirms gada sabiedrības sašutumu izraisīja incidents leģionāru piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa. Kāda antifašistu protestētāja iesita un uzspļāva sirmai latviešu kundzītei. Ko abas sievietes darīs šogad 16. martā?
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pērn 16. martā pie Brīvības pieminekļa izvērtās asa vārdu pārmaiņa starp jaunu sievieti un sirmu kundzi. Bez vainas jau nu nebija arī sirmgalve, kas oponenti nosauca par „maitu krievu”. Par atbildi sieviete iesita pensionārei pa seju, uzspļāva un sašutumā sauca: „Viņa mani nosauca par maita krieva!”. Piebildusi, ka viņa ir latviete un šeit dzimusi, sitēja aizgāja.
Incidentu nofilmēja Latvijas Televīzija un tas izraisīja plašu rezonansi. Noskaidrojās, ka 78 gadus veco Annu Balčuni apvainoja 29 gadus vecā Jeļena Zeļenkeviča. Balčune tiesā prasību pret Zeļenkeviču neiesniedza un konflikts tā arī palika bez sekām. Vēlāk Zeļenkeviča, kura ir Latvijas nepilsone, stāstīja, ka viņa nav bijusi starp protestētājiem, bet vienkārši 16. martā gājusi garām Brīvības piemineklim un sadusmojusies uz sirmgalvi, kuri apsaukājusi krievus.
Kā abas sievietes 16. martu sagaidīs šogad, noskaidroja žurnāls „Ir”.
Anna savu taisnību gatava aizstāvēt ar mietu
Šī gada laikā Balčunei atkal ir nācies iestāties par savu taisnību un visai skarbi aizstāvēt savu latvietību.
Neilgi pirms referenduma par otru valsts valodu strīds sanācis viņas dzīvesvietā Ziepniekkalnā. No rīta nesusi traukā putru sētas kaķiem. Kaimiņiene krieviski teikusi: „Toreiz neaizbrauci līdz Sibīrijai - tepat nobendēsim”. „Kā liku ar kaķu putru, tā aizlēju acis,” Balčuna atminas.
Kaimiņiene ar kaķu putru acīs kliegusi „ārprātīgā naciste!”, Balčuna atbildējusi: „Bet kas tu? Vēl reizi atvērsi savu muti - miskasti, ar vārošu ūdeni to aizliešu.” Nākamreiz kaimiņiene jau sveicinājusies ar „dobroje utro, babuška” („labrīt, vecmāmiņ” – kr.), taču Balčune atbildējusi: „Nu, ko, sterva, pamodies?”
Sirmā kundze ir enerģiska. Ar draudzenēm noteikti atkal 16.martā došoties pie Brīvības pieminekļa. Kā katru gadu. Kāpēc? „Tā ir mana darīšana. Eju, kur gribu. Ja šogad uz mani kāds bļaus, būs jāmauc pa purnu! Toreiz vajadzēja mietu paņemt,” nosaka pensionāre.
Tieši pēc valodu referenduma sirmā kundze ir kļuvusi vēl striktāka. Viņa saka: „Ar krieviem jārunā latviski. Mēs, latvieši, esam gļēvi un baidāmies no nezin kā. Auklējamies! Vai, vai, bet ko viņi par to teiks? Mums par to nav jādomā!”
Jeļenai joprojām kauns un notikušo incidentu cenšas aizmirst
Zeļenkeviča žurnālam „Ir” atklāja, ka šogad uz 16. marta pasākumu pie Brīvības pieminekļa neies. Jeļena nevēlas runāt par pirms gada notikušo incidentu un cenšas to aizmirst. Pērn vienkārši gāja garām, apstājās, paklausījās un nenoturējās, dzirdēdama, kā kāda sirmgalve, Balčuna, lamā krievus.
Tagad, gadu vēlāk, redzot sevi televīzijā, Jeļenai joprojām ir kauns. Viņa nesaprot, kas toreiz uznāca. Jeļena ir pateicīga, ka Balčuna atteicās celt pret viņu apsūdzību. Jāpiebilst arī, ka savulaik Zeļenkeviča nonākusi policijas redzeslokā par narkotisko vielu lietošanu un izplatīšanu.
Jeļena joprojām ir bez darba, un vīram beidzies bezdarbnieka pabalsts, iztiku nodrošina gadījuma darbi celtniecībā. Vīrs grib atkal braukt strādāt uz Lielbritāniju vai Vāciju, Jeļena iebilst. Abi vīra vecāki ir invalīdi, viens no viņiem - kopjams. „Un mani vecāki - Jaunciema kapos,” piebilst Jeļena. Mamma nomira pirms gada, tētis - pirms pusgada.
Par valodu referendumu viņa saka: „Referendums man šķita lieka naudas tērēšana. Nekas no tā nemainījās, tikai sanaidoja cilvēkus. Šķiet, ka tāds arī bija mērķis. Ja gribēja kaut ko mainīt, tad vajadzēja 1991.gadā.” Jeļena uzskata, ka 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas tas izskatoties nedabiski un organizēti. Lai nu kas, taču valoda Latvijā neesot problēma. Viņa labi saprototies ar kaimiņiem latviešiem.
