Kaislības tiesas zālē. Turpinās studentes Elīnas brutālās slepkavības lieta. FOTO

Kasjauns.lv jau vairākkārtīgi rakstīja par visu Latviju šokējošo slepkavību, kad Iļģuciemā, Buļļu ielā, 2012. gada 15. maijā jurisprudences students Jānis Gaigals savā dzīvoklī, būdams alkohola reibumā, nežēlīgi noslepkavoja savu draudzeni, sociālo zinātņu studenti – pazīstamo Daugavpils biologu Aijas un Mihaila Pupiņu meitu Elīnu. Lai arī Gaigals savu vainu, vismaz daļēji, ir atzinis un apsūdzība uzskata, ka slepkavība izdarīta vainu pastiprinošos apstākļos – alkohola reibumā, viņš joprojām atrodas uz brīvām kājām. Šajā laikā Gaigals pat paspējis pabeigt augstskolu un iegūt jurista diplomu. Pagājušā gada rudenī tiesā tika sākta un tagad turpinās lietas izskatīšana.

Abi liecinieki – Fridrihsons un Vaice - uz tiesu kā liecinieki bija izsaukti pēc cietušās puses, Elīnas Pupiņas vecāku Aijas un Mihailu un māsas Agneses pieprasījuma. Gaisotne tiesas zālē bija nokaitēta tiktāl, ka drīzāk radās pārliecība, ka uz apsūdzēto sola ir sēdušies policisti Fridrihsons un Vaice. Gan Pupiņu advokāte, gan Elīnas tēvs Mihails un māsa Agnese lieciniekiem vairākas stundas uzdeva konkrētus un specifiskus jautājumus par izmeklēšanas gaitu un izdarītajiem slēdzieniem, uz ko lieciniekiem bija aptuveni vienādas atbildes: „Nevaru pateikt, neatceros” vai „To es nemāku pateikt”. Cietušā puse centās pierādīt, ka policija un izmeklētāji slepkavības lietu veikuši pavirši, neprofesionāli un bieži vien pat Gaigala interesēs, kurš ne tikai pats ir jurists, bet arī kura tēvs Alfons ir Vidzemes pusē labi pazīstams jurists, un tādējādi, iespējams, varējuši izmeklēšanas gaitā noskaidroto un sniegtās liecības „pagriezt” sev izdevīgā gaismā.

Liecinieks Andris Fridrihsons bija viens no policistiem, kurš rakstīja nozieguma vietas apskates protokolu, bet Lelde Vaice bija izmeklētāja, procesa virzītāja. Pupiņiem bija vesela virkne pretenziju pret izmeklēšanas gaitu – pazudis apsūdzētā mobilā tālrunis, no notikuma vietas izčākstējuši lietiskie pierādījumi, piemēram, dvielis, nav veiktas ekspertīzes, kam piederējušas notikumā vietā atklātie asins traipi, nav noskaidrots, vai dzīvoklī nav bijusi vēl kāda trešā persona, nav analizēts notikuma vietā atrastā datora saturs, izdarīti labojumi nopratināšanas protokolos un tamlīdzīgi…

Neatbildētie jautājumi

Pirms tiesas sēdes Elīnas mamma Aija Pupiņa Kasjauns.lv teica: „Mums radušies daudz jautājumu, uz kuriem gribam saņemt atbildes. Iepriekšējā tiesas sēdē dzirdējām jaunumus, par kuriem iepriekš mums nebija ne jausmas. Piemēram, policists, kas veica Elīnas līķa apskati teica, ka uz viņas kakla redzēja rievas, ka varētu liecināt, ka viņa ir nožņaugta. Tomēr lietas materiālos no notikuma vietas nav nevienas līķa fotogrāfijas, kurā būtu redzams viņas kakls.”

Elīnas tēvs Mihails Pupiņš piebilst: „Bijām ekspertīžu centrā un pārliecinājāmies, ka nav veiktas daudzas izmeklēšanas darbības, kas bija jāveic.”

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Elīnas vecāki tā īsti netic oficiālajai izmeklēšanas versija ka Elīna Pupiņa dzīvību zaudējusi it kā ar pakausi atsitoties pret galdu un, ka Gaigals viņu neesot vēlējies nogalināt. Elīnas vecāki pat pieļāvuši, ka tā ir bijusi seksuāla vardarbība un slepkavība, iespējams, pat speciāli filmēta. Tāpēc viņš pieprasa veikt atkārtotu kompleksu slepkavības ekspertīzi.

Gaigals izkāmējis. Tiesas zālē jūtama pilnmēness ietekme

Jāteic, ka pats Jānis Gaigals tiesas zālē uzvedās visnotaļ klusi un ar savu uzvedību uz apsūdzētā sola demonstrēja garlaikotu attieksmi: „Tas uz mani neattiecas”. Tomēr varēja redzēt, ka notikušais viņu ir pamatīgi ietekmējis – salīdzinot ar fotogrāfijām pirms pāris gadiem, varēja redzēt, ka viņš ir pamatīgi izkāmējis, kaut gan bija visnotaļ labā fiziskā formā.

Brīžiem viņš garlaicībā un it kā nolemtībā atspieda galvu pret tiesas solu barjeru, ar „tukšu skatienu” vēroja tiesas zālē notiekošo un konsekventi attiecās uzdot jautājumus lieciniekiem. Vienīgais, ko viņš apgalvoja bija vienā vārdā pateiktais „Nē” uz jautājumu, vai viņš nav mainījis savu attieksmi un liecības par notikušo.

Tikmēr Elīnas tuvinieki bija visnotaļ emocionāli un varēja manīt, ka viņi tikai ar pūlēm spēj valdīt asaras. Elīnas māte Aija ar drebošām rokām tiesas zālē dzēra kafiju no termosa. Elīnas tēvs ar skumju smaidu, skatoties uz policisti Vaici, vaicāja: „Kāpēc jūs nedarījāt to, kas jums jādara? Tas lai paliek vēsturē.” Arī Elīnas māsa Agnese, skatoties acīs izmeklētājiem jautāja: „Bet kāpēc jūs nedarāt to, ko vajag?” Viņi, pēc visa spriežot, tā arī nesaņēma atbildi uz savu jautājumu – kāpēc izmeklēšana veikta tik pavirši un kāpēc Gaigalam draud salīdzinoši maigs sods. Liecinieku uzklausīšana turpināsies arī nākamajās tiesas sēdēs, bet Gaigals tikmēr atradīsies uz brīvām kājām.

Elīnas tuvinieku uzstājīgie jautājumi, pēc visa spriežot, pamatīgi nokaitināja arī tiesnesi Aiju Orniņu, kura pāris stundas, pēc tam, kad bija uzklausījusi Pupiņu un viņu pārstāvju specifiskos jautājumus lieciniekiem un viņu vienveidīgās atbildes: „Nevaru pateikt, jo neatceros”, izmeta frāzi, ka var redzēt, ka ir pienācis pilnmēness laiks. Orniņa Pupiņiem arī teica, ka viņi policistiem, kuri ir liecinieku statusā, neuzdodot nevienu jautājumu par lietu un ka tiesai jāizskata tāda lieta, kāda tā līdz tiesai atnākusi. „Nu kas nav, tas nav,” secināja tiesnese par lietas materiāliem.

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis