RP nepiekāpjas un ekonomikas ministra amatam izvirza Pavļutu

RP valdes sēdē nolēma aicināt uz sarunu Straujumu un "Vienotības" vadību, lai pārrunātu šo jautājumu.

Straujumas padomnieks Andis Blinds sacīja, ka, atbildot uz RP aicinājumu, premjera amata kandidāte acīmredzot tiksies ar RP, bet, kad tas notiks, pagaidām nav zināms.

Tikmēr ārlietu ministra amatam RP šovakar nolēmusi oficiāli izvirzīt Edgaru Rinkēviču, bet iekšlietu ministra amatam - Rihardu Kozlovski. Viņi abi jau patlaban ieņem šos amatus.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dizntars Zaķis, komentējot šo situāciju, sacīja, ka būs nepieciešamās divpusējas pārrunas ar RP pārstāvjiem.

Straujuma gan piektdien darba vizītē dosies uz Berlīni, kur uzturēsies arī sestdien. Tomēr jau pirmdien, 20.janvārī, bija paredzēts nosaukt pilno potenciālās valdības sastāvu.

"Mūsu pamatprincips darbam jaunajā valdībā ir darbu pēctecība un apņemšanās īstenot aizsāktos darbus, tāpēc darbam jaunajā valdībā RP valde nolēma virzīt Edgaru Rinkēviču kā ārlietu ministru, Rihardu Kozlovski kā iekšlietu ministru un Danielu Pavļutu kā ekonomikas ministru," par Demitera pausto informēja RP preses sekretārs Mārtiņš Etkins.

"Valde bija pārsteigta, ka Laimdota Straujuma ir nākusi publiski klajā ar savu viedokli par Daniela Pavļuta kandidatūru pirms RP valdes oficiāla lēmuma, kas ir nekorekti," valdes sēdē izskanējušos viedokļus rezumēja RP valdes priekšsēdētājs.

"Respektējot Straujumas viedokli, valde tomēr uzskata, ka izskanējušie argumenti nav pārliecinoši. Tāpēc, pamatojoties uz noslēgto Saprašanās memorandu, kā arī "Vienotības" un RP kopējo atbildību par izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti, partijas vadība lūgs tikšanos ar partijas "Vienotība" vadību un Laimdotu Straujumu, lai šo jautājumu apspriestu klātienē," norādīja Demiters.

"Ņemot vērā Daniela Pavļuta līdzšinējo darbu, RP valde uzskata, ka šobrīd viņam būtu jāturpina darbs valdībā," skaidroja politiķis. Ekonomikas jomā svarīgākie turpināmie darbi ir enerģētikas likuma pieņemšana, "ātro kredītu" nozares stingrāka uzraudzība, valsts un pašvaldību kapitāldaļu pārvaldības reformu pakete, Būvniecības likuma un to pavadošo noteikumu pieņemšana un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu plānošana saskaņā ar Nacionālās attīstības plānu, uzskata RP.

"Rinkēvičs līdzšinējā darbā ir apliecinājis sevi kā profesionāli, par ko liecina gan pozitīvs viņa veikuma novērtējums sabiedrībā, gan arī paveiktie darbi. Ārlietu ministra svarīgākie darbi 2014.gadā būs sagatavošanās sekmīgai Latvijas prezidentūras norisei Eiropas Savienībā, kā arī turpināt sarunas par iestāšanos Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijā (OECD)," pauda Demiters.

Iekšlietu ministrijai patlaban svarīgi nodrošināt nepieciešamo atbalstu Valsts policijai, lai tā sekmīgi pabeigtu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Tāpat jānodrošina Valsts policijas attīstības koncepcijas apstiprināšana valdībā un tās īstenošanas uzsākšana, lai policijas darbs būtu efektīvs, atbilstu sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, norādīja politiķis.

Kā ziņots, Straujuma nolēmusi neaicināt līdzšinējo ekonomikas ministru Pavļutu nākamajā valdībā.

Vēstulē RP valdes priekšsēdētājam Demiteram Straujuma aicina deleģēt citu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Kā piemērotus kandidātus viņa min pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi.

Kā iemeslus Pavļuta neaicināšanai valdībā Straujuma min to, ka, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdē notikušo traģēdiju, demisionēja Valda Dombrovska (V) vadītā valdība. Pieņemot šādu lēmumu, Valdis Dombrovskis paziņoja, ka nepiekritīs veidot nākamo valdību ētisku apsvērumu dēļ. "Uzskatu, ka, demisionējot valdībai, politiskā atbildība par notiekošo būvniecības nozarē ir jāuzņemas arī nozares ministram Danielam Pavļutam," teikts Straujumas vēstulē.

"Iepazīstoties ar šī brīža piedāvātajām izmaiņām būvniecības likumdošanā, redzams, ka EM nav savlaicīgi izstrādājusi nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai jaunais Būvniecības likums varētu pilnvērtīgi tikt ieviests 1.februārī," norāda Straujuma.

Vienlaikus Straujuma piebilst, ka pozitīvi vērtē Pavļuta darbu vairāku jomu sakārtošanā.