Latvija bažījas par "Brexit" negatīvo ietekmi uz valsts izaugsmes perspektīvām
Lielbritānijā notikušā referenduma tiešā ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību īstermiņā vērtējama kā nebūtiska, daudz būtiskāka ir Lielbritānijas referenduma netiešā ietekme, kā rezultātā var palēnināties Eiropas Savienības (ES) un visas pasaules ekonomikas izaugsme, tādejādi attiecīgi samazināsies arī Latvijas izaugsmes perspektīvas.
Minētais teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā ziņojumā par Latvijas interesēm iespējamās ES un Lielbritānijas sarunās par izstāšanos no ES.
Tajā norādīts, ka gan tirdzniecībā, gan investīciju piesaistē Lielbritānija ir Latvijas nozīmīgākais ekonomiskais partneris pēc Baltijas jūras reģiona valstīm. Lielbritānija ir astotais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris un astotais lielākais investors Latvijā, ieguldot 334 miljonus eiro galvenokārt finanšu, nekustamo īpašumu, vairumtirdzniecības, farmācijas un kokrūpniecības nozarēs.
Ja Lielbritānijas attiecības ar ES tiks regulētas pēc līdzīgiem noteikumiem kā ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, tas būtiskas izmaiņas Lielbritānijas attiecībās ar kopējo Eiropas tirgu neradītu. Savukārt, ja piemērots cits sadarbības modelis - brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, divpusējais līgums, starptautiskās tirdzniecības organizācijas modelis -, tad tas var radīt gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz eksporta un piesaistīto investīciju apjomiem.
Ziņojumā norādīts, ka Lielbritānijas izstāšanās ietekmēs ES ekonomisko attīstību un izaugsmi, kas savukārt var negatīvi atsaukties uz Latvijas ekonomiskās attīstības tempu.
Tāpat saistībā ar to, ka Lielbritānija ir viena no lielākajām maksātājām ES budžetā, pēc tās izstāšanās no ES Latvijai pieejamais finansējums no ES fondiem var samazināties, bet tieši ES fondu līdzekļi ir līdz šim devuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, nodarbinātības sekmēšanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā.
Pieejamības samazināšanās ES fondu līdzekļiem ir būtisks risks investīciju attīstībai, sociālajai un ekonomiskajai izaugsmei, pausts ziņojumā. Tāpat satraukumu rada investīciju piesaistes plūsmu mazināšanās, jo lielāka politiskā nestabilitāte Eiropā nozīmē arī investīciju samazināšanos Latvijā, īpaši ņemot vērā zemo investēšanas tempu ES kopumā.
Tiek norādīts, ka uzņēmēju privātās investīcijas ierobežo negatīvā ģeopolitiskā situācija un zemā globālās ekonomikas izaugsme, tāpēc turpmāk arvien vairāk būs jādomā par to, kā veidot investoriem saistošu uzņēmējdarbības vidi un priekšstatu par Latviju kā iespējami produktīvu investīciju valsti.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz budžetu sagaidāma 2019.gadā. Pirmais scenārijs paredz, ka ES budžeta apmērs paliek pašreizējā apjomā, taču Lielbritānijas iemaksu iztrūkumu sedz pārējās ES dalībvalstis ar papildu iemaksām budžetā.
Līdz ar to Latvijas iemaksas 2019.gadā un 2020.gadā šajā gadījumā pieaugtu par vidēji 32% gadā jeb par 80 līdz 83 miljoniem eiro gadā. Šajā gadījumā Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs paliktu nemainīgs.
Otrais iespējamās situācijas scenārijs, kas ministrijas ieskatā būtu ticamākais, liecina, ka ES budžeta apmērs tiktu samazināts par "neto" Lielbritānijas ietekmi uz ES budžetu, kas ir apmēram 5%. Šādā gadījumā, ja proporcionāli tiek samazinātas visas ES budžeta izdevumu pozīcijas, Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs samazināsies vidēji par 52-56 miljoniem eiro 2019.gadā un 2020.gadā.
Trešais scenārijs paredz, ka ES budžeta apmērs tiek saglabāts 1% no ES iekšzemes kopprodukta. Tādā gadījumā ES budžets samazināsies vēl vairāk, un, pieņemot, ka proporcionāli samazinās izdevumi visās izdevumu pozīcijās, Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs samazināsies vidēji par 177-200 miljoniem eiro gadā.
Šie scenāriji neņem vērā citus tiešus un netiešus faktorus, kam būtu ietekme uz finansēm.
