Izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos ekspertu Latvijā faktiski nav
Lai gan Latvija apņēmusies radīt NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, ekspertu šā darba veikšanai Latvijai tikpat kā nav, un tie būs jāalgo no ārzemēm, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Raidījumā norādīja, ka centra mērķi primāri ir NATO darba kārtības jautājumi, bet izdevumi par ekspertu piesaistīšanu Latvijai būs jāsedz no savas kabatas. Izņēmums būs NATO dalībvalstu deleģētie eksperti. Tomēr jomas speciālisti uzsver – Latvijai no šā projekta vajadzētu būt vērtīgākiem ieguvumiem, salīdzinot ar izdevumiem.
Centrā pētīs, kā strādāt ar cilvēku prātiem, lai sasniegtu noteiktus NATO mērķus, īpašu akcentu liekot uz jaunākajām tehnoloģijām un saziņu sociālajos tīklos. Latvijai tā varētu būtu iespēja saprast, kā darbojas "maigā vara" un kā samazināt tās ietekmi, norādīja LTV.
Dažādas specializācijas izcilības centri darbojas divdesmit NATO valstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, kur pētniecībai izvēlēti pašlaik aktuālie enerģētiskās un kiberdrošības jautājumi.
Latvija par savu jomu izvēlējusies stratēģisko komunikāciju, kas balstās uz publisko diplomātiju, sabiedriskajām attiecībām, militāri publiskajām attiecībām, kā arī informācijas un psiholoģiskajām operācijām.
"Ir nepieciešams saprast, kādā veidā jaunās tehnoloģijas strādā, kādā veidā šīs jaunās tehnoloģijas var tikt izmantotas alianses politisko un operacionālo uzdevumu veikšanai," centra mērķus raidījumam skaidroja tā šonedēļ apstiprinātais vadītājs Jānis Kārkliņš.
Pirms pāris gadiem NATO samitā tika spriests, ka alianses sekmes stratēģiskajā komunikācijā būtu jāuzlabo. Un tas bija viens no vairākiem apsvērumiem, Latvijai piesakot savu ideju NATO.
Tis ir ambiciozs projekts, jo Latvijā izcilības centra vajadzībām atbilstošu ekspertu trūkst, un to neviens pat neslēpj. Pat NATO līmenī šādu cilvēku ir maz. Lai veidotu īpašās zināšanas, Latvija grib algot gan vietējos, gan ārvalstu ekspertus. Vēlāk viņiem pievienotos NATO dalībvalstu deleģēti un apmaksāti eksperti.
"Te tik tiešām būtu jāliek kopā prāti no visdažādākajām zinātņu nozarēm. Te būtu vajadzīgi informācijas speciālisti, te būtu vajadzīgi moderno tehnoloģiju speciālisti, psihologi, iespējams pat cilvēki, kas spēj iedziļināties dziļi dziļi cilvēku prātos, iespējams, arī psihoanalītiķi. (..) Bet tas risks ir, ka varētu tikt izvēlēti ļoti šaura profila cilvēki, kas, iespējams, varētu savu sfēru arī labi attīstīt, bet tas plašais skatījums uz to stratēģisko komunikāciju tā arī nepiepildītos," "De facto" pieļāva Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Labāko prātu meklēšana pašlaik jau notiek gan Eiropā, gan ASV, uzrunātas akadēmiskās iestādes. To zināšanas būtu nozīmīgas centra darba sākšanai. Savukārt datu apkopošanai piesaistīs studentus no Latvijas. Paveikto centrs apkopos praktiskos ieteikumos un apmācību programmās NATO dalībvalstīm.
Jau tagad iespējams nosaukt vairākus virzienus, kur vēl tikai topošā izcilības centra ieteikumi būtu lieti noderējuši, tostarp lai Latvija varētu izprast un samazināt Krievijas maigās varas tvērienu.
"Būtu ļoti lieti noderējis, palīdzot Latvijai un Eiropas Savienībai novērtēt to, kas notiek Ukrainā. (..) Otrs – nevis lai mēs iedomātos, ka mums ir zināšanas par Centrālāziju, bet arī šo stratēģisko pieeju Centrālāzijai būtu attīstījuši jau krietni vien iepriekš. Un šāds centrs noteikti palīdzētu mūsu attiecībās ar Krieviju, lai saprastu, lai prognozētu un arī piedāvātu tādas politikas, kas varētu mazināt Krievijas maigās varas ietekmes Latvijā," LTV uzsvēra Ozoliņa.
BNS
