Ekonomikas ministrija izstrādājusi likumu, kas būtiski apdraud īrniekus

"Ekonomikas ministrija uzrakstījusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu, kas klusi pirms Ziemassvētkiem uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē. Tas jau paspējis izsaukt sašutumu. Galvenokārt tāpēc, ka īrnieki, šim likuma stājoties spēkā šādā redakcijā, turpmāk būs beztiesīgi. Daži jaunajā regulējumā saskata spēcīgas banku un nekustamā īpašuma attīstītāju intereses. Ekonomikas ministrijas augstākā vadība, kas parakstījās zem šī likuma, savus posteņu zaudējuši. Un neviens neuzņemas atbildību, ka jaunais īres likums ir sasteigts un īrnieku un saimnieku intereses tajā nav izvērtētas samērīgi," ziņoja NP.

Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana atzīmēja, ka jaunais likums legalizētu darbības, kas patlaban tiek sauktas par patvarīgām - īrniekus izliks no dzīvokļa ar policijas palīdzību bez brīdinājuma, ja būs triju mēnešu parāds. Tāpat mājoklis būs jāatstāj, ja īpašnieks veiks nama kapitālo remontu. Bet nopērkot māju, īpašniekam vairs nebūs saistoši iepriekš noslēgtie līgumi ar īrniekiem, ja tie nebūs reģistrēti zemesgrāmatā.

"Nekādas kompensācijas vairs nav paredzētas, nelīdzēs arī vēršanās pie Īres valdes, jo jaunais likumprojekts šo institūciju likvidē. Praksē tikai apmēram 2% līgumi ar īrniekiem reģistrēti zemesgrāmatā. Jaunais regulējums neparedz nekādu atbildību īpašniekam, ja viņš to atsakās darīt. Reģistrējot līgumu zemesgrāmatā, līdz šim tā bija vienīgā juridiskā iespēja īrniekam sevi pasargāt, taču tam bija nepieciešama saimnieka piekrišana," sacīja Īes valdes priekšsēdētāja.

NP vēstīja, ka, lai arī likumprojekts skar daudzus, tas tapis šaurā laukā -  tā anotācijā rakstīts, ka sabiedrības līdzdalība likumprojekta izstrādē nav notikusi, jo tas sabiedrību neskar. Darba grupā strādāja galvenokārt ierēdņi no Tieslietu ministrijas, Rīgas domes, tostarp pašlaik korupcijā apsūdzētā Ārija Stabiņa un divi zvērināti advokāti Jānis Līkops un Jānis Lapsa.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāja Ilze Oša sacīja, ka likumprojektā piedāvāti tādi risinājumi, kas uzskatīti par pareiziem no iepriekš pētītiem materiāliem.

Bijušais ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka, viņaprāt, izīrētāja un īrnieka intereses likumprojektā ir samērīgas. "Protams, ka likumprojekts ir saskaņošanā un visas iesaistītās puses vēl var sniegt savus viedokļus un tas droši vien vēl tiks pilnveidots. Manuprāt, tā ir tāda izvēle, būt ne karstam, ne aukstam, bet remdenam, manuprāt, valsts politikā kopumā tas ir pareiza, toties nerada sajūsmu ne vienā, ne otrā pusē," teica Pūce.

Pēc raidījumā ziņotā, attiecīgais likumprojekts likums neatrisina arī denacionalizēto namu īpašnieku problēmas, kuru mērķis nav izmest īrniekus, bet saņemt adekvātu maksu, lai var uzturēt savus namus.

Rīgas namīpašnieku biedrības vadītāja Rita Bednarska pauda viedokli, kas konkrētais regulējums tapis banku un nekustamo īpašumu attīstītāju interesēs, jo parasti tieši tām pusēm ir svarīgi atbrīvot visu namu no īrniekiem.

Neapmierinātību ar sagatavoto likumprojektu pauda arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergjes Dolgopolovs. "Tas ir tas gadījums, ko var raksturot ar vienu teicienu - ka kalns ir piedzemdējis peli," teica komisijas vadītājs. Pirms diviem gadiem Dolgopolova vadītā komisija Ekonomikas ministrijai uzdeva uzrakstīt jaunu likumu un nākas teikt, ka studentam augstskolā par šādu darbu viņš liktu "neieskaitīts". Likuma autori esot ļoti tālu no dzīves realitātes. Likums varot izraisīt lavīnveida īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem, jo strīdus tiesās vairs neskatīs.

"Pirms 20 gadiem sākās dzīvojamo māju atdošana to likumīgajiem īpašniekiem. Lai izvairītos no iespējamas sociālas spriedzes, tobrīd tapa likums, kas ievēroja to daudzo tūkstošu īrnieku intereses, kuriem bija padomju laikā noslēgti līgumi ar zemu īres maksu un nebija citur, kur iet. Tas, protams, ierobežoja saimniekus, kuri nevar sakopt namus, jo no vienas puses nedrīkst celt īres maksu, bet arī īrniekus nomainīt pret maksātspējīgākiem līdz šim neļāva garās tiesvedības. Pati denacionalizācija jau bija smags trieciens daļai sabiedrības. Ar jauno regulējumu ekonomikas ministrija panāks atkal tikpat spēcīgu un nepatīkamu pārdzīvojumu tūkstošiem cilvēku," vēstīja NP.