Gudrona dīķu skandāls apdraud VARAM valsts sekretāra Antonova krēslu
Inčukalna sērskābes gudrona dīķu attīrīšana tika uzsākta 2011.gadā.
Sabiedrība
2014. gada 26. janvāris, 20:19

Gudrona dīķu skandāls apdraud VARAM valsts sekretāra Antonova krēslu

Jauns.lv

Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra Aleksandra Antonova nostājas dēļ Latvija var zaudēt 20 miljonus eiro, kurus Eiropas Komisija rezervējusi Inčukalna gudrona dīķa iztīrīšanai, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Par Antonova pašdarbību sašutis gan bijušais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V), gan ierēdņa jaunais priekšnieks, ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK). Dombrovskis savā pēdējā darbadienā uzdevis izveidot gudrona dīķu projektā iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanas komisiju, savukārt Cilinskis šo rīkojumu precizējis, paredzot tieši Antonova izvērtējumu.

Kā vēsta raidījums, pēc ministra Edmunda Sprūdža aiziešanas Antonovs sācis darbības, kuru rezultātā Eiropa var nepiešķirt naudu un Latvija var palikt ar neiztīrītu un piesārņotu dabas teritoriju. Raidījums norāda arī uz gudrona racēju, būvfirmas "Skonto būve" līdzatbildību, kas nav laikus informējusi par papildus izmaksām.

Jau ziņots, ka Inčukalna sērskābes gudrona dīķu attīrīšana tika uzsākta 2011.gadā. Projekta kopējās izmaksas - nepilni 30 miljoni eiro. Lauvastiesa jeb 20,2 miljoni eiro ir ES finansējums, pārējo - 8,7 miljonus eiro - maksā Latvijas valsts. Konkursā par darbu veikšanu uzvarēja "Skonto būve" kopā ar vācu apakšuzņēmēju "MUEG". Tika uzbūvēta gudrona neitralizēšanas rūpnīca un ieguldīti līdzekļi cementa ražotnē "Cemex", lai nodrošinātu neitralizētā gudrona uzglabāšanu un pārstrādi.

Tikai 2012.gada 8.februarī "Skonto būve" oficiālā vēstulē informēja, ka attīrīšana izmaksā dārgāk. Vispirms uzņēmums prasīja papildus pusotru miljonu eiro, taču ar katru nākamo vēstuli prasības auga, līdz pērnās vasaras beigās summa sasniedza 16 miljonus eiro, ziņo TV3 raidījums.

Īsi pēc gadu mijas "Skonto būves" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis ar komandu ieradies ministrijā pie Antonova pārrunāt turpmākos darbus, un ierēdnis paziņojis, ka naudas nebūs.

"Mums pēdējā tikšanās ar Skonto kolēģiem bija pirms pāris nedēļām, ja es pareizi atceros. Un tā sanāksme ilga minūtes 10, 15. Nu mums ļoti kodolīgi izdevās šoreiz. Saruna bija tāda, ka mēs informējām kolēģus par to, ka mums nav iespējas, nu nav atļaujas no Iepirkumu uzraudzības biroja uzsākt sarunu procedūru, tātad mums izskatās, ka papildu finansējums šajā projektā nu nav, nav iespējams," raidījumā skaidro Antonovs.

"Nekā personīga" gan norāda, ka Iepirkumu birojs pēdējā brīdī saņēmis ministrijas vēstuli, kas apšaubīja papildus naudas piešķiršanas juridisko pamatojumu.

Tā rezultātā gudronu dīķa attīrīšanas projekts ir nonācis strupceļā, jo bez papildus naudas būvnieki un vācu ķīmiķi turpmāk strādāt atsakās. Rāvis atklājis, ka Finanšu ministrijai un VARAM jau nosūtīta vēstule, informējot, ka darbi tiks pārtraukti.

Šobrīd izraktas 8000 tonnas piesārņojuma un pusotra gada laikā vēl jāizrok 22 000.

Antonovs piedāvājis rīkot jaunu konkursu, tomēr valdība šādu ieceri neatbalsta un meklēs risinājumus, kā tomēr papildus līdzekļus piešķirt. Arī Iepirkumu uzraudzības birojs atzinis, ka gadījumā, ja VARAM juridiski sakārtos papīrus, tad veco lēmumu atcelšot un naudas papildporcijai nepieciešamo sarunu procedūru atļaušot, vēsta raidījums.

Jau vēstīts, ka Antonova vārds izskanējis arī saistībā ar Karvas hidroelektrostaciju (HES). Antonovs pagājušā gada decembra beigās licis dienas laikā sagatavot VIF lēmumu par finansējuma piešķiršanu SIA "Patina", lai gan iepriekš naudas piešķiršana tikusi atlikta, turklāt iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs izdeva rīkojumu par sadarbības pārtraukšanu ar šo uzņēmumu.

Karvas HES, kuru vides organizācijas vaino Vaidavas upes vides sagandēšanā, īpašnieks to pieteica 500 000 eiro līdzfinansējumam kā videi draudzīgu projektu.

Janvāra vidū tā brīža VARAM ministra pienākumu izpildītājs Daniels Pavļuts (RP) ierosināja dienesta pārbaudi, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu lēmumus saistībā ar Karvas HES.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA