Aigars Rubīns: ja krāpies, tad maksātnespēja nepalīdzēs

Turklāt prakse liecina, ka uzņēmēji nepārzina maksātnespējas procesa norises tiesisko regulējumu, un tas nereti noved pie neizpratnes, pārmetumiem un vainīgo meklēšanas.

Šāds gadījums manā praksē notika pavisam nesen, kad kāds uzņēmējs Egīls Emersons vērsās pie medijiem ar savu stāstu, nomelnojot administratoru un tiesu, savu vainu nesaskatot, kaut arī bija rīkojies pretlikumīgi, turklāt nevēloties ne atlīdzināt radītos zaudējumus, ne norēķināties ar kreditoriem. Šāda kreditoru ignorēšana sastopama daudzos maksātnespējas procesos un diemžēl ir viena no Latvijas uzņēmējdarbības vides iezīmēm.

Uzņēmējdarbības vidi parasti analizē un raksturo atbilstoši objektīviem rādītājiem, piemēram, uzņēmuma reģistrēšanas ātrums, kredītu pieejamība, investoru aizsardzība vai nodokļu slogs, taču reti kad tiek vērtēts cilvēka faktors – uzņēmēju sadarbības paradumi un biznesa kultūras specifika. Un tomēr, uzņēmējdarbības pamatā ir sadarbība – pirkšana un pārdošana, līgumu slēgšana un to izpilde, kā arī likumu ievērošanas "paradumi".

Ņemot vērā pēckrīzes gados arvien aktuālo uzņēmumu maksātnespējas tematiku, atļaušos ieskicēt vairākas vērā ņemamas uzņēmējdarbības vides tendences, kas izkristalizējas uzņēmumam visnepatīkamākajā brīdī – uz bankrota sliekšņa.

Uzņēmumu izzagšana

Pretstatā senajai latviešu parunai par parādu, kurš nav brālis, mūsdienās reti kurš uzņēmums ir bez parādsaistībām, un, tā ir normāla biznesa sastāvdaļa, kamēr vien aizdevuma līgumi tiek ievēroti un kredīti atmaksāti. Tomēr pastāv tāds aizdevuma veids, kas nereti veicina uzņēmuma maksātnespēju, proti, aizdevums uzņēmuma amatpersonām. Pastāv aizdevumi un "aizdevumi", kad nauda no uzņēmuma kontiem tiek izņemta personīgiem tēriņiem, bet līdzekļu atgriešana uzņēmumam kavējas vai pat nekad tā arī nenotiek.

Maksātnespējas procesa kontekstā šāda rīcība būtu jāsauc konkrētā vārdā – sava uzņēmuma izzagšana, pret ko maksātnespējas procesa laikā nākas cīnīties administratoram, apstrīdot šādus darījumus tiesā. Uzņēmuma vadītājam būtu jāapzinās, ka, lai arī kā visu uzņēmuma mantu gribētos uzskatīt par savu personīgo, jo biznesa vadīšanā taču ieguldīts tik daudz pūļu, tā tomēr nav. Arī par uzņēmuma nevis personīgajiem līdzekļiem uzceltu māju, nāksies zaudēt, ja jāsedz uzņēmuma parādi. Būs jāzaudē viss, kas paņemts no uzņēmuma pretlikumīgi.

Otra maksātnespējas procesos novērojamā tendence ir fiktīvo kreditoru sagādāšana. Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, "veiklākie" uzņēmēji, lai panāktu personīgo labumu un it kā nepazaudētu maksātnespējīgā uzņēmuma atlikušos aktīvus, sarunā draugus un paziņas, lai tie iesniegtu tiesā prasību pret viņa uzņēmumu bezstrīdus kārtībā.

Šāda kārtība nozīmē to, ka uzņēmēji savstarpēji vienojas, ka viens otram ir parādā kādu summu, kas parasti ir tieši tik liela, lai nodrošinātu balsu vairākumu un maksātnespējas procesa laikā ietekmētu lēmumus par būtiskākajiem procesa norises jautājumiem. Kaut arī sākotnēji šāda bezstrīdus lietu izskatīšanas kārtība bija iecerēta tiesvedības paātrināšanai jautājumos, kuros pusēm nav savstarpēja strīda, ļaunprātīgi izmantojot šo kārtību, tiek panākti tiesu nolēmumi, kurus administrators nav tiesīgs apstrīdēt. Tādējādi tiek apieti visi uzņēmuma īstenie kreditori, un naudas līdzekļi, kuri tiek atgūti maksātnespējas procesa ietvaros, nonāk paša uzņēmēja draugu un paziņu rīcībā. Protams, nav šaubu, ka rezultātā, šie līdzekļi atgriežas līdz maksātnespējai novedušā uzņēmuma vadības rokās, lai atkal iesaistītos uzņēmējdarbībā un visticamāk turpinātu apkrāpt savus sadarbības partnerus.

"Suņu sagrauztie" dokumenti

Šādas situācijas maksātnespējas procesa administratoram būtu vieglāk risināmas, ja vien uzņēmēji ievērotu Komerclikuma normas, kas paredz vadīt uzņēmumu kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Šķiet, ka "krietna un rūpīga saimnieka" jēdziens nav saprotams lielai daļai uzņēmēju, tādēļ uzņēmumos tieši pirms maksātnespējas pasludināšanas "pazūd" (iekrīt dīķī vai suņi sagrauž) dokumenti, tai skaitā grāmatvedības dokumenti, kas maksātnespējīgā uzņēmuma vadībai ļauj manipulēt ar kreditoru prasījumiem procesa laikā. Diemžēl jāatzīst, ka ekonomikas policija lielākoties nesaskata dokumentu ļaunprātīgā pazaudēšanā noziedzīga nodarījuma pazīmes. Policija aicina izmantot administratora rīcībā esošos instrumentus – "tiesības pieprasīt un saņemt no parādnieka un tā pārstāvjiem (...) maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju" (Maksātnespējas likuma 27.panta 1.daļa). Taču šo tiesību izmantošanai administratoram, neskaitot pasta pakalpojumus, nav doti nekādi instrumenti.

Nesakārtotā tiesiskā regulējuma dēļ, maksātnespējas administratora darbam, lai īstenotu Maksātnespējas likuma mērķi – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi, un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – tiek likti pamatīgi šķēršļi, līdz ar to arvien mazinās kreditoru un arī parādnieku uzticība maksātnespējas procesam. Papildus šo neuzticēšanos veicina arī atsevišķu īpaši nekaunīgu vai vienkārši likumus nepārzinošu uzņēmēju publiskas uzstāšanās, izklāstot savu subjektīvo viedokli un sacerētas sazvērestības teorijas.

Tas sakāms arī par jau minētā uzņēmēja Emersona rīcību, nosūtot emocionālu vēstuli medijiem, kurā par sevi aizmirsa pateikt vairākas būtiskas lietas, piemēram, ka ir uzsākts kriminālprocess, kurā šis kungs ir apsūdzēts, ka viņš ir pretlikumīgi un mantkārīgā nolūkā izņēmis no maksātnespējīgā uzņēmuma naudas līdzekļus un ka viņa uzņēmuma grāmatvedības dokumenti pazuda īstajā brīdī.

Krimināllietas ietvaros šajā gadījumā tika veikta grāmatvedības ekspertīze, kuras rezultātā, lai ievērotu Maksātnespējas likuma uzlikto pienākumu, man bija jāvēršas tiesā ar prasību pret uzņēmēju par 143 000 latu piedziņu, lai atlīdzinātu uzņēmumam radītos zaudējumus un atmaksātu kreditoriem līdzekļus, ko uzņēmums palicis parādā.

Tādēļ uzņēmējiem, kuri krāpj kreditorus un savus sadarbības partnerus, gribētu atgādināt – maksātnespējas process nepalīdzēs savas mantkārības apmierināšanai un uzņēmuma parādi būs jāatdod jebkurā gadījumā.

Savukārt Saeimas deputātiem, kuri šobrīd lemj par Maksātnespējas likuma izmaiņām, es vēlētos novēlēt modrību, uzklausot dažādu uzņēmēju viedokļus par maksātnespējas procesa norisi – ne visi un ne vienmēr saprot maksātnespēja procesa būtību, likuma normas un savus pienākumus likuma priekšā.

Aigars Rubīns, sertificēts maksātnespējas procesa administrators/Foto: Evija Trifanova, LETA