Latvijā palielinās sikspārņu skaits

Aģentūras pētījumā aptvertas deviņas valstis, tostarp arī Latvija.

Sikspārņu uzskaite veikta 6000 objektu, ko ziemas guļai izmanto 16 no 45 Eiropas sikspārņu sugām.

Pētījumā secināts, ka sikspārņu skaits palielinājies salīdzinoši stabili kopš 2003.gada.

Divas sugas - "Myotis mystacinus" un "Myotis brandtii" - uzrādījušas spēcīgu pieaugumu, astoņas sugas - mērenu, bet trīs sugas saglabājušas stabilu stāvokli. Par divu sugu stāvokli trūkst datu.

Tikai vienā sugā - "Plecotus austriacus" - sikspārņu skaits samazinājies, norādīts pētījumā.

Sikspārņu populācija Eiropā dramatiski saruka 20.gadsimta otrajā pusē. Sikspārņu dabisko vidi iznīcināja intensīva lauksaimniecība, toksisko ķimikāliju izmantošana koka virsmu apstrādē vecās ēkās un tīša sikspārņu mītņu iznīdēšana.

Vairākas no sikspārņu sugām, kas pēdējo gadu laikā sākušas atgūties, joprojām ir reti sastopamas un viegli ievainojamas. Jaunus draudus sikspārņiem rada klimata izmaiņas, norāda Eiropas Vides aģentūra.

"Ir ļoti uzmundrinoši redzēt sikspārņu populācijas palielināšanos pēc masīvā vēsturiskā panīkuma. Tas liecina, ka mērķtiecīgas saglabāšanas politika pēdējos gados ir bijusi veiksmīga," norādīja aģentūras izpilddirektors. "Bet daudzas sugas joprojām ir apdraudētas, tāpēc to dabiskās vides saglabāšana joprojām ir svarīga prioritāte."

Šis ir plašākais un visaptverošākais pētījums par sikspārņiem, ko Eiropas Vides aģentūra līdz šim veikusi.

Pētījums tika veikts Austrijā, Lielbritānijā, Ungārijā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Vācijā un Latvijā.

Vācijā tika pētīti sikspārņi Bavārijā un Tīringenē.

Lai gan daudziem sikspārņi šķiet biedējoši, tie ir būtiska ekosistēmas daļa, norāda eksperti.

Sikspārņi, kas barojas ar insektiem, iznīcina lielus daudzumus moskītu un sējumiem bīstamo kaitēkļu. Sugas, kas barojas ar nektāru, ir svarīga apputeksnēšana procesos tropu mežos un tuksnešos, savukārt sikspārņi, kas ēd augļus, izplata sēklas ar saviem izkārnījumiem.

LETA/Foto:  AFP, LETA