Baiba Rozentāle: "Jāuzlabo C hepatīta preparātu pieejamība!"
Veselības Ministrijas nostāja C hepatīta epidēmijas draudu apkarošanā ir neskaidra, uzskata kādreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle.
Latvijas C hepatīta pacientus baidīties liek 2017. gada budžets – joprojām nav skaidrs, kāda ir situācija saistībā ar kompensējamajiem medikamentiem C hepatīta ārstēšanai. Publiskajā telpā klīst informācija par dažāda mēroga samazinājumiem budžetā, taču konkrētas informācijas par to, ko var gaidīt nežēlīgās slimības pacienti nākamgad, nav.
Joprojām notiek valsts budžeta sadale veselības aprūpei paredzētajiem izdevumiem, to skaitā – C hepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensācijai. Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka kompensāciju budžets tiks samazināts, taču Infektoloģijas centra vadītāja un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle uzskata, ka pašlaik “nekas neliek domāt, ka budžets samazināts”. Tajā pašā laikā Infektoloģijas centra vadītāja un Saeimas deputāte atzīst, ka vēl nezina, kāds būs nākamā gada kompensējamo medikamentu budžets.
Bijusī veselības ministre piebilst, ka ir daudz lietu, ko valstij vajadzētu uzlabot saistībā ar C hepatīta ārstniecību – jāizstrādā elektronizēts, vienots pacientu reģistrs, jāuzlabo C hepatīta preparātu pieejamība visa veida pacientiem, kā arī jāpaplašina iespējas ārstēties. Turklāt Rozentāle uzsver, ka Latvijai būtu nepieciešams jauns pētījums saistībā ar C hepatīta pacientiem, jo pašreizējie dati ir novecojuši un neļauj novērtēt situāciju pilnā apmērā. Kā pozitīvu piemēru Rozentāle minēja Lielbritāniju, kura, neskatoties uz savu vēsturisko konservatīvismu ekonomiskajā ziņā, ir jau gadu desmitiem nodrošinājusi visiem saviem iedzīvotājiem veselības aprūpi. Tāpat jāpiebilst, ka Lielbritānijā C hepatīta slimnieku skaits ir procentuāli ievērojami zemāks nekā Latvijā.
Jaunās ministres nostāja vēl nav zināma
Infektoloģijas centra vadītāja uzteica Gunta Belēviča soli 2016. gadā ne tikai parūpēties par to, lai valsts pilnībā kompensētu C hepatītam nepieciešamos medikamentus, bet arī pieprasīt no farmācijas kompānijām atmaksāt naudu par tiem medikamentiem, kas nav bijuši efektīvi. “Tas bija drosmīgs solis, kas valstij deva labu,” piebilst Rozentāle. Tagadējās Veselības ministres Andas Čakšas nostāju šajā jautājumā bijusī veselības ministre nezina.
Runājot par sabiedrības iesaisti budžeta veidošanas procesā, Rozentāle minēja, ka “Likumdevējiem ir jāreaģē atkarībā no situācijas, jābūt gataviem atzīt, kas bija kļūdaini un kas jādara citādāk – tas pats attiecas arī uz veselības budžetu. Gan pacientu organizācijās, gan farmācijas kompānijas ir iesaistītas budžeta veidošanā un tas nav nekas slikts, jo tad, ja [finansējumu] nepaprasīs, [valdība to] arī nedos.’’
