Tolstojs: rīdzinieki Deglava ielas izgāztuves vietā iegūs sakoptu teritoriju
Realizējot vērienīgu projektu, patlaban kokiem un krūmiem aizaugušās bijušās izgāztuves vietā Pļavniekos, kvartālā starp Augusta Deglava, Ulbrokas un Ilūkstes ielu līdz 2015.gada beigām tiks izveidota sakopta teritorija 24 hektāru platībā, norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.
Pirmdien, 10.februārī, saņemot Iepirkumu uzraudzības biroja atļauju, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments noslēdzis līgumu ar SIA „Merks” par Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem par kopējo summu 6,5 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Kopā konkursā bija pieteikušies septiņi pretendenti.
Projekta gaitā tiks izstrādāts būvdarbu tehniskais projekts un veikta izgāztuves rekultivācija. Atkritumus paredzēts pārvietot uz izgāztuves ziemeļu un centrālo daļu, tad šim atkritumu kalnam tiks ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, bet pēc tam atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu un apzaļumots, nodrošinot iedzīvotājiem atpūtas iespējas.
„Rekultivējot bijušo izgāztuvi, varēs savienot Pļavniekus ar Purvciemu un iegūt sakoptu teritoriju 24 hektāru platībā. Tiks uzlabota pilsētvides ainaviskā struktūra, labiekārtota teritorija un vide padarīta pieejama un draudzīga iedzīvotājiem. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļautu izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību,” norāda Tolstojs.
Saskaņā ar izgāztuves sanācijas projektu, kas izstrādāts 2003.gadā, izgāztuvē ir apglabāti kopumā 1,66 miljoni kubikmetru atkritumu. Kopš izgāztuves izveidošanas atmosfēras nokrišņi ir sūkušies cauri apglabāto atkritumu slānim, šķīdinot dažādas ķīmiskas vielas un veicinot bioķīmiskos procesus. Infiltrātam sūcoties gruntsūdeņos, piesārņojums izplatījies arī tuvākajā apkārtnē, kas, ņemot vērā izgāztuves novietojumu pilsētā, rada draudus piegulošajā teritorijā izvietoto dzīvojamo māju iemītnieku veselībai. Gruntsūdeņi ir piesārņoti kopumā apmēram 40 hektāru teritorijā.
Projekta tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar kuru Rīgas dome 2013.gada sākumā vienojās par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu 50% apmērā. Projekta kopējās paredzētās izmaksas ir 8,38 miljoni eiro, no kuriem pusi finansēs Rīgas dome, bet otru pusi – Kohēzijas fonds.
Projektu plānots pabeigt 2015.gada nogalē.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
