Atklās izstādi "Mikalojus Konstantins Čurļonis un Rūdolfs Pērle"

Preses konference notiks plkst.11, savukārt izstādi atklās plkst.17.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva, preses konferencē piedalīsies izstādes kurators Mikolajus Konstantīna Čurļoņa Kauņas Nacionālā mākslas muzeja direktors Osvalds Daugelis, LNMM izstāžu kuratore Dace Lamberga un izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava.

Preses konferencē klāt būs arī Lietuvas vēstniecības Latvijā pārstāve Vilma Dambrauskiene. To vadīs LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja, mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece.

Preses konferences laikā mediju pārstāvji varēs uzdot jautājumus izstādes organizatoriem, fotografēt un filmēt ekspozīciju.

"Rīgas Birža" iesāk Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu ar divu spilgtu un savdabīgu 19.-20.gadsimta mijas mākslinieku tikšanos vienā kultūras telpā. Laika biedru - latvieša Rūdolfa Pērles un lietuvieša Mikalojus Konstantina Čurļoņa - darbi veido simbolisma virzienam raksturīgo fantastisko tēlu, ilgpilno noskaņu pasauli, kur zemapziņai, sapņiem ir ļauts pieņemt reālus apveidus. Izstādes tematiskie motīvi - daba un senvēsture - abiem esot tikai vizuāla atslēga, lai tiektos izprast lietu un parādību būtību.

Čurļonis ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900.gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar krāsu "padarīt redzamu" skaņu.

Mākslinieks studējis mūziku Varšavā un Leipcigā, pēc 1900.gada aktīvi gleznojis, radīdams vienai tēmai veltītus darbu ciklus - "Sonātes", "Pasaules radīšana", "Pilis" un citus.

Izstādē Čurļoņa darbi iezīmē trīs tematiskos lokus - simboliskās kompozīcijas, jūras ainavas un senās Lietuvas motīvus. Fotogrāfijas savukārt dokumentē mākslinieka 1905.gada ceļojumu uz Kaukāzu, kur gūtie iespaidi pēc tam reflektējas gan zīmējumos, gan glezniecībā.

Rūdolfs Pērle kā personība un kā mākslinieks ir izteikts savrupa radošā ceļa gājējs, spilgti individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu nesajaucams radošs gars. Gleznotāja būtībai tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā viņš ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un noskaņām. Kā rakstījusi viena no izstādes kuratorēm Dace Lamberga, par savai daiļradei nozīmīgu gleznotāju Pērle atzina simbolistu Mikaloju Konstantinu Čurļoni, Pēterburgā augstu vērtētu lietuviešu gleznotāju. Abiem māksliniekiem bija atšķirīga profesionālā izglītība, taču abu gars līdzīgi smaka Pēterburgas lielpilsētas džungļos, abiem tuva bija dzimtenes daba un bezgalīgā ilūziju un fascinējošo sapņu pasaule.

20.gadsimta sākuma Pēterburgā Čurļonis bija tā laika mākslinieku elites visnotaļ atzīts un augsti vērtēts, turpretī Pērle spiests strādāt algotu darbu gumijas fabrikā "Treugoļņik" un gleznot brīvajos brīžos, tomēr viņus abus visu mūžu neatvairāmi saistīja "lielās" tēmas - dzīvība un nāve, satikšanās un šķiršanās, laicīgais un mūžīgais.

"Rīgas Biržas" Lielajā izstāžu zālē un Boses zālē tiks eksponēti ap 40 Pērles darbi - gleznas un zīmējumi no LNMM krājuma -, kā arī pirmo reizi tik lielā apjomā būs redzami Čurļoņa darbi no viņa vārdā nosauktā Kauņas Nacionālā mākslas muzeja - 20 gleznas, 30 zīmējumi un 40 fotogrāfijas. Neatņemama izstādes ekspozīcijas sastāvdaļa būs Čurļoņa mūzika.