VUGD: šopavasar lieli plūdi Vidzemē nav gaidāmi

"Pagaidām patiešām neizskatās, ka lieli plūdu draudi pastāvētu. Ledus līmenis nav pārāk biezs un sniega arī nav daudz," savas prognozes pamatoja Skrastiņš. Viņš arī norādīja: "Bet nekad nesaki nekad, jo pieredze ir rādījusi, ka arī pavisam mierīgās ziemās plūdi tomēr var būt."

Pēc Skrastiņa teiktā, tas, vai plūdi radīsies, būšot lielā mērā atkarīgs no nokrišņu daudzuma. Tāpat viņš atzīmēja, ka negatīva iezīme esot arī ūdens iešana pa virsu ledum Gaujā, kas ar laiku var likt ledum iegrimt un pēcāk kavēt upes tecējumu.

Neatkarīgi no plūdu iespējamības pašvaldības rīkošoties kā standarta situācijās pieņemts, tuvojoties pavasarim, rīkojot civilās aizsardzības komisijas sanāksmes un pārrunājot nepieciešamo rīcību dažādās potenciālajās situācijās, norādīja Skrastiņš.

Kā aģentūra LETA noskaidroja, apjautājot vairākas Vidzemes pašvaldības, kopumā ziema ar salīdzinoši maz sniega un ledus nav radījusi bažas par pavasarī gaidāmiem plūdiem. Kā norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča, esot grūti prognozēt, vai plūdu risks pilsētā pastāv, jo tas būšot atkarīgs ne tikai no nokrišņiem, bet arī tempa, kādā ledus kusīs. Viņa norādīja, - lai novērstu iespējamos plūdu apdraudējumus, daļēji realizēts Gaujas attekas aizbēršanas projekts pilsētā pie Pārgaujas aptiekas.

Savukārt Cēsu novada pašvaldības Komunālajā nodaļā aģentūru LETA informēja, ka, mācoties no pērn plūdu pieredzes, šogad, lai būtu vieglāk sekot ūdens līmeņa izmaiņām Gaujā, uz tilta balstiem esot piestiprināta mērlata ūdens līmeņa noteikšanai.

Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa atzina, ka, ņemot vērā pērn novadā salīdzinoši mierīgo pavasari, arī šogad lieli plūdi neesot gaidāmi, bet Strenču novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte norādīja, ka būtu grūti noticēt prognozēm, ka novadu arī šogad varētu skart plūdi, jo patlaban sniega neesot praktiski nemaz. Vienīgi Gauja esot aizsalusi, tādēļ piesardzības pasākumi noteikti tikšot ievēroti, atbildīgie dienesti būs gatavi rīkoties, kā arī iedzīvotāji tiks informēti par iespējām saņemt palīdzību plūdu gadījumā.

Arī Carnikavas novadā, pēc pašvaldības pārstāves Sandras Baltrukas teiktā, nekas neliecinot par potenciāliem plūdiem pavasarī, taču pat tad, ja plūdi būtu, pie "Līduma 2" teritorijas esošais dambis pasargāšot pērn applūdušās platības, taču par citām teritorijām lielu plūdu gadījumā patlaban esot grūti prognozēt, jo novadā veicamā projekta "Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā" darbus paredzēts pabeigt līdz 2015.gada oktobrim. Jau ziņots, ka projektā kopumā tiks izbūvēti trīs dambji, slūžas pie Dzirnupes, kā arī krasta stiprinājums pie Carnikavas ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs aģentūrai LETA norādīja, ka arī Ogres pusē patlaban plūdu riska pazīmes pašlaik neesot vērojamas, tomēr atbildīgie dienesti esot gatavi dažādiem scenārijiem. Kopš pavasara plūdiem pērn tiek realizēts dambja rekonstrukcijas projekts, un plūdu izrautais caurums dambī nu ir aizvērts, tiek izbūvēta sūkņa stacija un tuvākajā laikā plānots betonēt tās konstrukcijas.

Sapožņikovs norādīja, ka vienīgās bažas patlaban radot Ogres ieteka Daugavā, kur smilšu sanesumi nopietni kavējot dabisku ledus un ūdens plūdumu. Pēc viņa teiktā, tieši šie sanesumi ir būtiskākais plūdu drauds. Pašvaldības iespējas jautājumu risināt gan esot visai ierobežotas, jo Daugavu konkrētajā teritorijā apsaimnieko "Latvenergo", taču ekspertu slēdziens par sanesumu radīto bīstamību nosūtīts arī Krīzes komisijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. "Jautājums tiek risināts, bet nekādus termiņus pagaidām neviens nezina."

LETA jau ziņoja, ka pērn plūdu laikā Ogres novada "Dārziņos" applūda vairāk nekā 60 mājas. Carnikavas novada Siguļos strauji paaugstinājās ūdens līmenis, radot applūšanas draudus vairākiem namiem. Plūdu novēršanā tika iesaistīti 25 Nacionālo bruņoto spēku kājnieku brigādes karavīri un automašīnas. Applūstošās teritorijas tika norobežotas ar smilšu maisiem un ūdens tika atsūknēts.

Valmierā Gauja plūdu apdraudētajās teritorijās bija piepildījusi visu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu un radīja draudus vairākiem uzņēmumiem un daudzdzīvokļu namiem pilsētā. Līdz kritiskajam brīdim, kad būtu pārplūdušas industriālās un dzīvojamās zonas pilsētas zemākajās daļās pietrūka pavisam maz.

Arī Strenčos applūda vairākas dzīvojamās ēkas un ūdens līmenis pārsniedza 2010.gada maksimālo palu līmeni.

LETA