Jānis, kurš tiesājas par bedrē sasisto auto, neapstāsies: "Man tas ir principa jautājums"
Rīdzinieks Jānis Skruzis tiesā bija iesniedzis prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu – viņš savam auto sabojāja riteni, iebraucot bedrē Krišjāņa Valdemāra ielā. Autovadītājs pieprasīja zaudējumu atlīdzību – 52 eiro. Šis Latvijas tiesu praksē ir vēl nebijis gadījums. Pirmajā instancē viņš ir zaudējis, taču tāpēc negrasās apstāties cīņā par savu taisnību.
Līdz šim tiesā pret ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem šādos gadījumos nav vērsusies neviena privātpersona, vismaz Skruzis tādus nav apzinājis. Tiesājušās ir tikai apdrošināšanas kompānijas, un arī tad salīdzinoši reti, jo tiesu darbi var ilgt gadiem.
Skāde par 52 eiro
Skruzis 14. februāra vakarā, braucot ar savu opeli, pie Rīgas 49. vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem. Viņš bija iebraucis aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīm redzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. Uzreiz pēc tam Skruzis atklājis, ka sākusi vibrēt stūres iekārta, kas, viņaprāt, “nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīm redzami”. Autovadītājs informēja Pašvaldības policiju un izsauca Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi satiksmes negadījumu.
Vēlāk autoservisā konstatēts, ka labajam priekšējam ritenim bojāta riepa un saliekts disks. Servisa darbinieks noformējis defektācijas aktu, saskaņā ar kuru zaudējumu novēršana autovadītājam izmaksājusi 52 eiro.
Atsaucas uz likumiem
Skruzis vērsies domes Satiksmes departamentā, prasot atlīdzināt zaudējumus, atsaucoties uz likuma Par autoceļiem 1. panta 2. daļu, kas paredz, ka pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, kā arī Ceļu satiksmes likuma 6. panta 1. daļas 3. punktu, kas nosaka, ka ceļa pārvaldītājam ir pienākums “nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai”.
Atsaka atlīdzību
Satiksmes departaments atteicis zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka pēc negadījuma “nav objektīvi fiksēti transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, līdz ar to nevar objektīvi spriest par bojājumu un zaudējumu apmēru un to cēlonisko sakaru ar iespējamo iebraukšanu bedrē”.
Departaments skaidrojis, ka bojājumi varēja rasties, nevis iebraucot Valdemāra ielas bedrē, bet kādā citā vietā. Tāpat atbildē autovadītājam uzsvērts, ka, ievērojot visas Ceļu satiksmes noteikumu prasības, viņš būtu varējis bedri laikus pamanīt un apbraukt, neapdraudot citus satiksmes dalībniekus.
Autovadītājs nepiekrita, tāpēc vērsās Administratīvajā rajona tiesā.
Principa jautājums
Skruzis žurnālam "Likums un Taisnība" stāsta: “Satiksmes departaments uzskata, ka es neesmu pierādījis, ka riepai bojājumus esmu ieguvis tieši konkrētajā bedrē. To es varēju iegūt arī kaut kur citur – piemēram, uzbraucot uz apmales. Zaudējumu segšanu no apdrošinātājiem iegūt nevaru: KASKO apdrošināšanas man nav, bet OCTA polise uz šādiem gadījumiem neattiecas. Saprotu, ka grūti ir pierādīt, ka riteni sabojāju tieši šajā bedrē. Tad man vajadzētu visu laiku riteni filmēt – gan izbraucot no garāžas, gan iebraucot bedrē, gan pēc tam, dodoties tālāk. Tas ir liels čakars.”
Daudzi Jānim jautājuši, kāpēc viņš neprasa lielāku atlīdzību, jo reālie zaudējumi ir ap 70–80 eiro. Riepas taču jāmaina abās pusēs, lai uz vienas ass tās būtu vienādas. “Bet to atkal vajag pieradīt. Zaudēju arī daudz nervu, laiku un benzīnu, visu laiku braukājot pa autoservisiem. Vairāk neprasu, jo tas aizņem daudz laika. Pagaidām cīnos viens, bez jurista palīdzības. Ja zaudēšu pirmās instances tiesā, domāju, ka būs jāpiesaista jurists. Man šis ir principa jautājums,” saka Skruzis.
Jāspēj pierādīt
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidro: “Atsevišķiem apdrošinātājiem bojājumi ceļa sliktā stāvokļa, tostarp bedru, dēļ ir iekļauti KASKO polises segumā, un ir gadījumi, kad apdrošinātāji pēc atlīdzības izmaksāšanas klientiem vēršas ar regresa prasību pret ceļu uzturētājiem. Tātad – arī autovadītājs var vērsties ar civilprasību pret ceļa uzturētāju vai pārvaldītāju. Ja autovadītājs saņem atteikumu, viņš var vērsties tiesā. Tomēr jāņem vērā, ka būs jāspēj pierādīt ceļa uzturētāju vainu.”
Pirmais zaudējums Jāni neapturēs
Administratīvā rajona tiesa 15.novembrī nolēma izbeigt tiesvedību. Kā savā lēmumā norādījusi tiesa, saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu ceļa pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī, tāpat ceļa pārvaldītājam ir pienākums atlīdzināt personām zaudējumus, kas tām radušies ceļa pienācīgas neuzturēšanas gadījumā. Tomēr "īpašuma nepietiekama apsaimniekošana, ko pieļāvis ceļa pārvaldītājs, ir civiltiesisks delikts, ņemot vērā, ka ceļu uzturēšana izriet no privāttiesiskām īpašuma un valdījuma attiecībām," teikts tiesas lēmumā.
"Tādējādi kaitējuma atlīdzības prasījums, kas tiek pamatots ar īpašuma nepietiekamu apsaimniekošanu, ir atzīstams par civiltiesisku prasījumu, un atbilstošs atlīdzinājums ir piedzenams civilprocesuālā kārtībā," norādījusi tiesa, piebilstot, ka "tādējādi kaitējuma atlīdzības prasījums, kas tiek pamatots ar īpašuma nepietiekamu apsaimniekošanu, ir atzīstams par civiltiesisku prasījumu un atbilstošs atlīdzinājums ir piedzenams civilprocesuālā kārtībā".
Jānis todien sacīja, ka lēmumu pārsūdzēt neplāno, bet tā vietā viņš apņēmies vērsties pret Rīgas domi civilprocesuālā kārtībā, kā to norādījusi administratīvā tiesa.
Tiesa ilgst četrus gadus
Tiesu prakse liecina, ka tiesvedība šādos gadījumos var ilgt gadiem ilgi. Piemēram, BTA vairākus gadus tiesājās ar Rīgas domi, lai piedzītu 88 latus. Kāds "golfiņa" stūrētājs cieta zaudējumus 2006. gada maijā, iebraucot bedrē Granīta ielā Rīgā.
Lieta aizgāja līdz pat Augstākās tiesas Senātam, kas 2010. gadā atstāja nemainītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru no domes par labu apdrošinātājam piedzina šos 88 latus, ko kompānija bija samaksājusi automašīnas īpašniekam.
Jau pirms vairākiem gadiem apdrošināšanas kompāniju pārstāvji mudināja transportlīdzekļu vadītājus vērsties tiesā, ja viņi, pārvietojoties pa nekvalitatīvu ceļa segumu un iebraucot bedrē, cietuši zaudējumus.
"Ergo Latvija" uzsvēra, ka transportlīdzekļu īpašnieki ik gadu maksā nodevu, kas paredzēta ceļu uzturēšanai. Līdz ar to viņiem ir tiesības piedzīt zaudējumus, kas radušies nekvalitatīva, bedraina ceļa dēļ.
Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis
