Nepārdomātas tiesu reformas dēļ ievilksies vairāku skandalozu krimināllietu izskatīšana?

Likvidē Augstākās tiesas Krimināllietu pārvaldi

Lieta tāda, ka ar šī gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā un likumā „Par tiesu varu”, kuri paredz ieviest tā dēvētās tīrās tiesu instances. Tas nozīmē, ka visas krimināllietas pirmajā instancē turpmāk tiks izskatītas tikai rajona tiesās, apelācijas instancē – apgabaltiesā, bet kasācijas instancē – Augstākajā tiesā.

Līdz šim krimināllietas atkarībā no to sarežģītības vai politiskā svara pirmajā instancē varēja skatīt arī apgabaltiesā. Attiecīgi šādām krimināllietām par apelācijas instanci kļuva Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, kura nu tiek likvidēta.

Tagad tās lietas, kuras apelācijas kārtībā no apgabaltiesas nonākušās Krimināllietu palātā un šogad nepagūs izskatīt, tiks atdotas atpakaļ apgabaltiesai, kur tās jau reiz skatītas, un atkal stāsies lietu izskatīšanas rindas galā. Līdz ar to šo krimināllietu izskatīšana ievilksies. Un šajā gadījumā problemātiski runāt par lietu izskatīšanas saprātīgiem termiņiem, Kasjauns.lv teic Latvijas Krimināltiesību advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš ir saistīts ar vienu šādām lietām. Viņš ir Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā iesaistītā Viļņa Štrama advokāts.

Advokāts: „Nav loģikas!”

Rozenbergs Kasjauns.lv stāsta: „Jau pirms vairākiem gadiem likumdevējs bija izlēmis Latvijā veidot tā sauktās tīrās tiesas instances. Līdz šim atkarībā no lietas smaguma krimināllietas pirmajā instancē skatīja rajona vai apgabala tiesa, attiecīgi otrās instances (pārsūdzības) tiesa bija apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta. Tika konstatēts, ka Krimināllietu tiesu palāta lietas izskata ievērojami ilgāk, nekā rajona vai apgabaltiesa, un izlēma , ka šī instance (Krimināllietu palāta) ir neefektīva. Rezultātā nolēma, ka lietas sāks izskatīt tikai rajona līmenī, bet apgabaltiesa būs apelācijas instance.

Tas tā kā būtu skaidrs, bet bija nepieciešams pārejas laiks, lai Krimināllietu palāta savu darbību beigtu loģiski. Palātas kā apelācijas instances funkcija varētu beigties brīdī, kad tiktu izskatīta pēdējā lieta, kas tajā nonākusi no apgabaltiesas. Tas būtu tikai saprotami un pieņemami.

Tomēr pagājušā gada nogalē Krimināllietu palātas likvidācijas jautājums tika strauji aktivizēts. Tika nolemts, ka tās likvidācija nebūs saistīta vis ar lietu izskatīšanas beigām, bet gan konkrētu datumu – 2014. gadu. Tas nozīmē, ka lietas, kuras apelācijas kārtībā šogad nepaspēj izskatīt Augstākās tiesas Krimināllietu palāta, nonāks atpakaļ apgabaltiesā, kur tās jau izskatītas 1. instancē. Tās atkal stāsies rindas galā un paliks tā kā „gaisā karājoties”. Lietas, kuras nav sāktas skatītas, tiesu kalendārā tiek tehniski ierakstītas pēc 1. jūlijā, kaut gan jau iepriekš zināms, ka tās netiks skatītas.

Šeit rodas divi jautājumi: vai šajā gadījumā varam runāt par lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos un vai lietas otrreizēja izskatīšana apelācijas kārtībā tajā pašā tiesu instancē, kurā tā skatīta pirmo reizi, ir uzskatāma par reālu pārsūdzību?

Pieļauju, ka šis ir strīdīgas jautājums, kurš drīz nonāks Tiesībsarga redzeslokā. Noteikti kāda sūdzība aizies arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu.”

Rozenbergs uzskata, ka reālākais risinājums būtu grozīt pārejas noteikumus uz tā dēvētājā tīrajām tiesu instancēm un Krimināllietu palātu likvidēt tikai tad, kad tajā būs izskatīta pēdējā lieta, ka apelācijas kārtībā no apgabaltiesas nonākusi Augstākajā tiesā.

Kasjauns.lv radušos situāciju lūdza komentēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ervīnu Kušķi:

Atbilstoši 19.12.2013. likuma „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” anotācijā ietvertajai informācijai pastāvīgā darba grupa Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei identificēja vairākus riskus, kas saistīti ar pāreju uz tā saukto „tīro tiesu instanču” sistēmu.

Pirmkārt, nododot Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā jau skatīto lietu izskatīšanai apgabaltiesai, jaunam tiesas sastāvam, ir jāsāk lietu skatīt pilnībā no jauna, tādējādi, iespējams, radot Kriminālprocesa likuma 14. panta – tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā – pārkāpumu.

Otrkārt, var būt gadījumi, kad lieta Krimināllietu tiesu palātā ir skatīta ilgstoši un, lai pabeigtu lietu un novestu kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, ir nepieciešams nedaudz laika.

Treškārt, pastāv iespēja, ka lietas dalībniekiem ir interese, lai lieta tiktu nodota apgabaltiesā, tādējādi varētu tikt novilcināta tās izskatīšana.

Secināms – ja lietas izskatīšana tiks kavēta personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, rīcības dēļ, tad tas nebūs par pamatu Kriminālprocesa likuma 14. pantā noteiktā pamatprincipa – tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā – pārkāpumam. Savukārt situācijās, ja lieta nebūs pabeigta tikai valsts īstenotās tiesu sistēmas reformas dēļ, tas var radīt tiesību uz lietas pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu.

Vai apelācijas izskatīšana tajā pašā  tiesā, kas pieņēma lēmumu šajā konkrētajā lietā kā pirmās instances tiesa, ir uzskatāma par pilnvērtīgu pārsūdzību, kas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai?

Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija), tās 7. protokola normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ir secinājis, ka tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, arī apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, pats par sevi neveidotu Konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas Konvencijas 6. panta prasības, īpaši valsts pienākums nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.

Vai nav nepieciešami grozījumi pārejas noteikumos, kas paredzētu, ka Augstākās tiesa Krimināllietu tiesu palāta tiek likvidēta tikai tad, kad tiek noslēgta pēdējā lieta, ko Krimināllietu tiesu palāta izskata apelācijas kārtībā pēc apgabaltiesas?

Ar 19.12.2013. likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumi papildināti ar 46.-52. punktu, kas paredz, ka:

* lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014. gada 1. janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa;

* lietas, kuras nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā līdz 2013. gada 31. decembrim, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014. gada 30. jūnijam, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai;

* lietas, kurās Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā ir uzsākta tiesas izmeklēšana, bet kuras līdz 2014. gada 31. decembrim nav izskatītas, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai;

* lietas, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā un kurās līdz 2014. gada 31. decembrim pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pēc 2015. gada 1. janvāra nodod rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai;

* lietas, kuras nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā un kurās pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pēc 2015. gada 1. janvāra nodod apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai;

* Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā izskatītās lietas, kurās pēc 2014. gada 1. janvāra kasācijas instance ir atcēlusi nolēmumu, nosūta jaunai izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai;

* ja pēc 2014. gada 1. janvāra lietā, kas izskatīta apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos nosūta izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai.

Nepastāv nepieciešamība veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumos, jo Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumi spēkā esošajā redakcijā jau paredz kārtību, kas notiks ar krimināllietām, kuras šobrīd atrodas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesvedībā, bet kuras dažādu iemeslu dēļ netiks izskatītas līdz 2014. gada 31. decembrim. Saskaņā ar šo regulējumu neviena krimināllieta, kas šobrīd atrodas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesvedībā, pēc tiesu palātas likvidācijas 2015. gada 1. janvārī nepaliks „gaisā karājoties”.”

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA