Ministrija: nav taisnība, ka Zolitūdes traģēdijas upuri ārstēti slikti
Vairākiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem pēc ārstēšanās Latvijas slimnīcās esot kļuvis nevis labāk, bet gan sliktāk, apgalvo uzņēmēja Angelika Miglāne. Tomēr ne Veselības inspekcija, ne atbildīgā ministrija to neapstiprina un kriminālos pārmetumus mediķiem noraida.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka bijusī mediķe Angelika Miglāne, kura tagad nodarbojas ar medicīnas tūrismu un nodrošina pacientu ārstēšanu Vācijas klīnikā „Paracelsus”, „Neatkarīgajā Rīta Avīze” izteica pārmetumus Latvijas mediķiem par to, ka viņi ne tikai nav pienācīgi ārstējuši Zolitūdes traģēdijā cietušos, bet gan viņu veselībai nodarījuši kaitējumu. Tādēļ Miglāne esot nodrošinājuši vairāku cietušo ārstēšanos klīnikā „Parcelsus”. Vienlaikus viņa arī no Rīgas domes Labklājības departamenta saņēma Pateicības rakstu par nesavtīgo palīdzību Zolitūdes „Maxima” cietušajiem.
Kriminālie apvainojumi
Miglānes pārmetumi Latvijas mediķiem ir visnotaļ krimināli, par ko vainotajiem ārstiem var draudēt bargs sods. Viņa stāstīja, ka vienam no cietušajiem rehabilitācija Latvijā izpaudusies kā... pēdu masāža, bet viņam bija nepieciešama mugurkaula operācija. Otrs dzirdējis, ka mediķi runā par viņa traumētajiem skriemeļiem, bet pašam ārsti sacījuši, ka nākamajā dienā izrakstīs, jo ārstēšanu nevajag. Cilvēkam nācies meklēt iespēju, lai pārfotografētu slimības vēsturē ierakstīto informāciju.
Citiem pacientiem atkal likts lietot antibiotikas, kaut gan viņiem vajadzīga operācija, lai likvidētu pēc „Maxima” traģēdijas veiktās operācijas sekas. Vēl kāds astoņas stundas stāvējis kājās, gaidot, kamēr mediķi viņu apskatīs. Uz diagnostiku viņu aizveduši pēc tam, kad pacients noģībis. Konstatēta mugurkaula trauma, bet vēlāk pateikts, ka viss kārtībā. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas cietušajam kļuvis arvien sliktāk. Vēlāk atklājies, ka cilvēkam lauzti vairāki mugurkaula skriemeļi, bet ārsti nav gribējuši atzīt savu vai kolēģu kļūdu, teikuši – veca trauma.
Veselības ministrija: „Tas ir apvainojums mediķiem!”
Pārmetumi mūsu mediķiem tik tiešām ir krimināli un Kasjauns.lv interesējās, vai tie ir arī oficiāli fiksēti un vainīgie mediķi saņēmuši sodu?
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa Kasjauns.lv sniedza šādu atbildi: „Personām, kuras ir saskārušās ar nekvalitatīvu veselības aprūpi vai kurām ir aizdomas, ka viņām sniegta neadekvāta medicīniskā palīdzība, būtu jāvēršas Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija ir iestāde, kas var izvērtēt ārstniecības iestādē sniegtās veselības aprūpes pamatotību.
Veselības ministrija nevar komentēt apgalvojumos, kurus nav iespējams pārbaudīt. Tādēļ, ja personas uzskata, ka viņām nav sniegta visa nepieciešamā ārstēšana, būtu jāvēršas Veselības inspekcijā. Uzskatām, ka ikviens publisks apgalvojums par ārstniecības personu it kā slikti sniegtu medicīnisko aprūpi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, ir apvainojums tiem mediķiem, kuri pielika visas pūles un pašaizliedzīgi glāba cietušo dzīvības.
Vienlaikus, ja medicīnas tūrisma pārstāve Angelika Miglāne būtu gatava aizstāvēt savu publiski pausto negatīvo informāciju par Zolitūdes traģēdijā cietušo ārstēšanu konkrētāk, Veselības ministrija viņai noorganizētu tikšanos ar iesaistīto slimnīcu vadību, lai vērtētu sniegto palīdzību un citus ar to saistītos jautājumus.”
Veselības inspekcija: „Nav informācijas, kas apstiprinātu Miglānes apgalvojumus”
Savukārt Veselības inspekcijai šobrīd nav informācijas, kas apstiprinātu Miglānes izteiktos apgalvojumus un pārmetumus. „Inspekcijā uz šo brīdi ir saņemts viens iesniegums no pacienta, kas bija saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus pēc traģēdijas lielveikalā „Maxima”. Iesniegums tika saņemts šī gada 6. februārī un šobrīd Inspekcijas ārsti - eksperti veic gadījuma pārbaudi. Veselības inspekcija ir gatava izskatīt ikvienu pacienta iesniegumu, gadījumā, ja ir radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti,” Kasjauns.lv norādīja Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča.
Papildus Veselības inspekcija informē, ka, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 8. punktu, ziņas par personas veselību ir uzskatāmas par sensitīviem personas datiem un to apstrādei Veselības inspekcijai nepieciešams kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 11. pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem, tādēļ pacientiem sniegtās medicīniskās aprūpes kvalitāti iespējams izvērtēt vienīgi ar viņa rakstveida piekrišanu savu sensitīvo datu apstrādei (likumiskā pārstāvja piekrišanu nepilngadīgai personai vai tuvāko ģimenes locekļu piekrišanu, ja persona veselības stāvokļa dēļ nespēj apzināties savas rīcības sekas).
