DP nesāks kriminālprocesu pret Ušakovu par kaitniecību saistībā ar "Rīdzinieka kartēm"

21.februārī Drošības policija saņēma iesniegumu, kurā tika lūgts izvērtēt, vai Rīgas domes priekšsēdētāja aicinājums pieteikties "Rīdzinieka kartei" nav uzskatāms par kaitniecību.

Kā norāda DP - lai darbību kvalificētu kā kaitniecību, ir jākonstatē, ka tā ir izdarīta ar tiešu nodomu un īpašu nolūku kaitēt Latvijas ekonomiskajām interesēm, taču šajā gadījumā tas netika konstatēts. Tādēļ pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu pret Rīgas domes priekšsēdētāju, jo viņa darbība nav kvalificējama kā kaitniecība Krimināllikuma izpratnē, norādīja DP.

Ar iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs vērsās juriste Ieva Brante, lūdzot izvērtēt iesniegumā minētos faktus par sabiedrības maldināšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošanu.

Brante informēja, ka Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7.oktobrī, 8.novembrī un 17.decembrī nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem netika publicēts, turklāt Rīgas dome nekādā veidā nereaģēja uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie noteikumi ir prettiesiski.

"Rīgas mērs Nils Ušakovs apzināti maldina Latvijas iedzīvotājus par šo noteikumu spēkā stāšanos un reklamē tos, aicinot Latvijas iedzīvotājus pieteikties rīdzinieku kartei. Šīs nelikumīgās biļešu cenas reklāmas tiek apmaksātas no Rīgas domes budžeta, tāpat kā nelikumīgās rīdzinieku kartes," informēja Brante.

Jau ziņots, ka Rīgas dome pērn 25.septembrī paziņoja, ka no 1.janvāra sabiedriskā transporta biļetes cena tiks palielināta līdz 1,20 eiro, kas atbilstot vienas biļetes pašizmaksai, vienlaikus nosakot rīdziniekiem 50% atlaides. Tādējādi rīdziniekiem biļetes kļūtu nedaudz lētākas, bet pārējiem, ieviešot diferencētās cenas, būtu jāmaksā dubultā.

Ieceres sākotnējais mērķis bija būtiski papildināt pašvaldības budžetu - ar šādu soli Rīgas dome vēlējās panākt, lai galvaspilsētā iedzīvotāji, kas Rīgā ikdienā dzīvo un strādā, šeit arī deklarētu dzīvesvietu, tādējādi Rīgas budžetā nonāktu šo cilvēku maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai iedzīvotājus motivētu, Rīgas dome gada nogalē izvērsa plašu reklāmas kampaņu, izlietojot 300 000 eiro, un solīja vienu bezmaksas mēnešbiļeti visiem, kas deklarēsies Rīgā no 25.septembra līdz 31.decembrim.

Iecere tika plaši kritizēta kā diskriminējoša un videi nedraudzīga, radot risku, ka galvaspilsētā ievērojami pieaugs personīgā transporta īpatsvars. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Rīgas domes izstrādātos noteikumus par atlaidēm rīdziniekiem divreiz noraidīja, un tie joprojām nav stājušies spēkā.

Tikmēr Rīgas dome noteica divu mēnešu pārejas periodu, nosakot, ka līdz 1.martam visi varēs braukt par "rīdzinieka cenu" jeb 0,60 eiro, un paredzot šim nolūkam 400 000 eiro finansējumu, bet no 1.marta Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem par vienu braucienu būtu jāmaksā 1,20 eiro. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzsvēra, ka pašvaldības tiesības noteikt sabiedriskā transporta atlaides viņš ir gatavs aizstāvēt Satversmes tiesā.

6.februārī notikusi Ušakova un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska tikšanās ("Visu Latvijai!"-TB/LNNK"), kuras gaitā panākta vienošanās, ka līdz šā gada beigām tiks definētas Rīgas funkcijas un izstrādāts mehānisms, kā tās kompensēt, tostarp arī risinot jautājumu par starpības segšanu starp biļetes cenu un pašizmaksu tiem iedzīvotājiem, kas Rīgā nedzīvo, bet lieto sabiedrisko transportu. Tikmēr Rīgas dome līdz gada beigām apņēmusies visiem iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā nodrošināt vienādas cenas.