NATO militārā bāze Latvijā. Vai tas ir reāli?
Saistībā ar notikumiem Ukrainā, atsākušās diskusijas, ka mūsu valstī būtu nepieciešams dislocēt NATO karabāzi, kas garantētu Latvijas drošību. Pretējā gadījumā mēs arī varētu piedzīvot militāru agresiju. Kasjauns.lv skaidroja, ko par to domā Saeimas Nacionālās drošības komisijā un Aizsardzības ministrijā.
Kasjauns.lv aizsardzības ministram Raimondam Vējonim un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram jautāja, vai viņi atbalsta NATO militārās bāzes izvietošanu Latvijā un cik reāli to te būtu izveidot? Abas amatpersonas norādīja, ka tas būtu vēlams, bet tā kā Latvija pārāk maz naudas atvēl aizsardzības budžetam tas diez vai tuvākajos gados īstenosies.
Ministra Vējoņa viedokli pauda viņa padomnieks Andis Jēkabsons, kurš Kasjauns.lv norādīja: „Pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes izveidošana Latvijā, kā to pēdējās dienās ir izteikuši vairāki politiķi un analītiķi, tiešām būtu lielākais drošības garants Latvijas drošībai. Turklāt kā jebkura militārā infrastruktūra NATO klātbūtne atnestu jaunas darba vietas un veicinātu reģionālo attīstību. Pašlaik šādu pastāvīgu Alianses klātbūtni nodrošina Baltijas gaisa patrulēšanas misija, kas izvietota Šauļu lidlaukā. Tāpat būtisks elements ir sabiedroto militāras mācības Latvijā, kas notiek regulāri kopš 2009. gada.
Šādas mācības prasa lielus finanšu ieguldījumus no mūsu sabiedroto puses, nemaz nerunājot par pastāvīgas klātbūtnes jeb militāro bāzu izmaksām. Lai Latvija nopietni varētu sākt šādu iespēju virzīt, svarīgi vairāki faktori. Pirmkārt, neviens sabiedrotais netērēs savu aizsardzības finansējumu, ja pašas Latvijas attieksme pret savu drošību un aizsardzības budžetu ir, maigi izsakoties, pavirša (Latvijas saistības NATO nosaka aizsardzības budžeta finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, šobrīd Latvijas budžetā aizsardzības jomai atvēlēts 0,91% no IKP, 2015. gadā plānots 0,87%, 2016. gadā – 0,81%). Otrkārt, Latvijai jāspēj piedāvāt paplašinātas apmācības un savas infrastruktūras izmantošanas iespējas. Treškārt, Latvijai jāturpina būt aktīvai, piedaloties starptautiskajās militārajās operācijās un citos kopīgos NATO projektos, pierādot, ka arī no savas puses Latvija ir drošības veicinātājs, nevis tikai patērētājs.”
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers Kasjauns.lv saka: „Par NATO bāzi Latvijā ir uzskatāma ikviena Latvijas Armijas dislokācijas vieta. Tomēr, ja runājam par NATO daudznacionālajiem infrastruktūras objektiem, tad mums tuvākais ir Šauļu lidlauks, no kura tiek veikta Baltijas valstu gaisa telpas uzraudzība.
Ļoti vērtīgs nākotnes projekts būtu iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika virzītais projekts par NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidi Rīgā. Jebkurā gadījumā, kamēr mēs nepalielināsim aizsardzības budžetu, būs grūti realizēt šādus nozīmīgus projektus. Šodienas situācijā domāju, ka arī Latvijas sabiedrība izprot nepieciešamību palielināt finansējumu valsts aizsardzībai.”
Toties Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis Kasjauns.lv skaidro, ka pasaulē ir tikai viena NATO militārā bāze un cilvēki, runājot par NATO bāzēm, bieži vien pārprot – par NATO bāzēm uzskata amerikāņu bāzes:
„Patiesībā ir tikai viena NATO bāze pasaulē – Vācijā, kur bāzējas NATO izlūklidmašīnas. Ja neņemam vērā šo vienu NATO bāzi, tad vispār nav tāda jēdziena kā NATO bāze. Tā ir vienīgā NATO bāze, kas ir kopīga visām alianses dalībvalstīm. Runājot par NATO bāzēm, cilvēki bieži vien pārprot un par NATO bāzēm uzskata Eiropā dislocētās amerikāņu militārās bāzes. Diemžēl, pašreizējā ASV prezidenta politika ir samazināt amerikāņu armijas spēkus Eiropā, kam es nepiekrītu. Kā šobrīd redzam, pašreizējā ASV prezidenta politika ir kļūdaina.
Jāizsaka nožēla, ka Obama smagi kļūdījies, samazinot amerikāņu spēku klātbūtni Eiropā. Tas apdraud Eiropu, un tagad to labi varam redzēt. Neiebilstu, ja tāda NATO bāze Latvijā būtu, bet tādu nav.”
