Režisors Alvis Hermanis: "Putins ir garīgi slims cilvēks"

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka JRT paziņojis, ka sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā, tas atcēlis visas plānotās viesizrādes uz Krieviju. Teātra galvenais režisors Hermanis šādu lēmumu pamato kā brīdinājumu kaimiņvalsts un jo īpaši tās prezidenta Putina politiskajiem soļiem attiecībā ne tikai pret Ukrainu. Hermanis LTV Kultūras ziņām teicis: „Jau gadiem ilgi man ir tīri profesionāla interese par Putinu kā parādību. Te mums ir darīšana ar psihiski slimu cilvēku, viņam vienkārši ir vajadzīga dakteru palīdzība. Viņš kaut kādā veidā jāizolē.” Lai Krievijas elite to apzinātos, jāīsteno Krievijas boikots. Un viens no šādiem soļiem arī ir JRT nedošanās uz viesizrādēm Krievijā.

Te jāpiebilst, ka Alvis Hermanis ir atzīts par vienu no mūsdienu Eiropas intelektuāļu autoritātēm. Viņš ne tikai atzīts par pērnā gada ietekmīgāko domātāju Latvijā, bet viņu arī Šveices kultūras žurnāls „DU” atzinis par vienu no desmitgades ietekmīgākajām Eiropas teātra personībām, savukārt Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis Hermani nodēvējis kā vienu no mūsu valsts simboliem un vērtībām. Tā kā Hermaņa viedoklim svars ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.

Vienlaikus viesizrādes Krievijā ir plānotas arī Latvijas Nacionālajam teātrim. Tā direktors Ojārs Rubenis skaidro, ka to atcelšana, līdzīgi kā Jaunajam Rīgas teātrim, nebūtu nepieciešama. Rubenis uzsvēra, ka Nacionālo teātri uz Maskavu uzaicinājis režisora Kirila Serebreņņikova Gogoļa centrs, pret kuru kritiski izturoties Maskavas varas iestādes. Tā kā Serebreņņikovs Krievijā ir „persona non grata”, tad mūsu teātra viesizrādes viņa vadītajā teātrī būtu kā savdabīgs protests oficiālajām Kremlim.

Pats Serebreņņikovs, kurš iestudējis vairākas izrādes arī Latvijas Nacionālajā teātrī, savā Facebook profilā paudis neizpratni par JRT galvenā režisora Hermaņa lēmumu nedoties viesizrādēs uz Krieviju: „Nevaru pieņemt šo nostāju. Nevaru... Teātris runā nevis ar varasiestādēm, bet ar parastiem cilvēkiem, kuri var būt kategoriski pret karu. Ja Alvja teātri aicinātu uzstāties korporatīvā pasākumā Kremlī, tad varētu arī protestēt, bet sanāk, ka sarautas ir draudzīgas attiecības un saites... Cik tas ir slikti, cik riebīgi ir no tā, kas notiek, cik skumji, ka nav redzama izeja...”

Savukārt režisors Viesturs Kairišs otrdien, 4. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī saņemot Lielo Mūzikas balvu par ar Riharda Vāgnera operu tetraloģijas „Nībelunga gredzens” iestudējumu teica, ka Krievijā tikai atsevišķi kultūras darbinieki izteikuši nosodījumu valsts līdera Putina agresijai Ukrainā. Tas ir šokējoši, taču skaidrojams ar to, ka lielvalstī izveidota varai iztapīga „bļodlaižu kultūra”, ko nedrīkst pieļaut Latvijā. „Esmu šokēts, kad es redzu, ka Krievijā šajās dienās uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms kultūras darbinieku skaits ir izteicis protestu Putina agresijai Ukrainā. Tas man izraisa patiesu izbrīnu, jo tad, kad jānes olimpiskais karogs Sočos, tad ir neskaitāmi kandidāti uz šo posteni. Protams, mums ir jāsaprot, ka tas ir tāpēc, ka Krievijā ir izveidota bļodlaižu kultūra.

Un es negribu, lai arī Latvijā tiktu izveidota bļodlaižu kultūra. Es gribu Latvijā tādu kultūru, kas ir izaicinājuma kultūra, kas neapkalpo sabiedrību, akli tai izdabājot un izklaidējot. Es gribu tādu kultūru, kas izaicina izdarīt neiespējamo, kas patiešām strādā pie tā, lai radītu brīvu cilvēku. Un brīvs cilvēks brīvi domās, brīvi radīs, brīvi izteiks savu pozīciju vēlēšanās. Un brīvu cilvēku galu galā nav iespējams okupēt,” norādīja Kairišs.

Sīkāk par Latvijas vadošo teātru vadītāju attieksmi pret notikumiem Ukrainā un Krievijas prezidentu skatieties LTV videosižetā.