Vilciens no Rīgas uz Eiropas pilsētām gaidāms labi ja pēc 10 gadiem
No Rīgas uz Eiropas pilsētām, piemēram Briseli, ar vilcienu Latvijas iedzīvotāji varēs ceļot no 2025.gada, izteicies satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Savukārt no Rīgas centra līdz lidostai "Rīga" sliedes varētu būt gatavas jau 2020.gadā.
Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ietvaros vilciena līniju no Rīgas centra uz starptautisko lidostu "Rīga" optimistiskā variantā varētu atklāt 2020.gadā, trešdien intervijā Latvijas Radio teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Savukārt no Rīgas uz Eiropas pilsētām, piemēram Briseli, ar vilcienu Latvijas iedzīvotāji varēs ceļot no 2025.gada.
"Optimistiskākais scenārijs, lai šis dzelzceļš darbotos ir 2025.gads, bet runājot par pirmajām iespējām, ko iedzīvotāji varēu izmanot, ja visas sarunas notiek veiksmīgi, tad pirmais posms ir Rīgas centrs un Rīgas lidosta, ko domājam pabeigt līdz 2020.gadam. Tas ir optimistiskākajā scenārijā, taču pesimistiskākajā, ja mums neizdodas vienoties, tad diemžēl Baltijas valstis šo finansējumu zaudēs un es nezinu, kad vēl būs pieejams finansējums jaunas dzelzceļa līnijas izveidē. Mums jāpieliek visi spēki, lai šo būtisko investīciju projektu virzītu uz priekšu," uzsvēra Matīss.
Viņš atgādināja, ka "Rail Baltica" projekta ietvaros šobrīd galvenais neatrisinātais jautājums ir Viļņas iekļaušana maršrutā. "Ja šis jautājums atrisinās, tad projekts iet uz priekšu. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs projekts un tas būtu jāīsteno gan no ģeopolitiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Tas mums dotu iespēju gan diversificēt kravu plūsmas, gan arī veikt būtisku ieguldījumu infrastruktūrā, kas ir pilnīgi jauna. Tas mūsu tautsaimniecībai nestu lielu, pozitīvu efektu," pauda ministrs.
Lietuva vēlas daļu Eiropas Savienības "Rail Baltica II" piešķirto līdzekļu izmantot apmēram 100 kilometru garās dzelzceļa līnijas starp Viļņu un Kauņu modernizēšanai, lai gan "Rail Baltica II" sliežu ceļš plānots caur Kauņu, apejot Viļņu. Tam īpaši asi iebilst Igaunija, bažījoties, ka tas var sadārdzināt projekta izmaksas. Bija plānots, ka jautājums par Viļņas iekļaušanu "Rail Baltica II" maršrutā tiks atrisināts februāra sākumā notikušajā Baltijas valstu premjerministru sanāksmē un sarunu grupām atliks vienoties par akcionāru līguma tekstu, taču tas nenotika.
Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā no kopējām izmaksām.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnija Lietuvā būs apmēram 360 kilometru gara. Latvijā - vairāk nekā 300, bet Igaunijā ap 300 kilometriem.
BNS, Foto: ekrānuzņēmums no video
