Raidījums: antifašisti pirms 16.marta organizējuši 20 Austrumvācijas komunistu braucienu
Kā antifašistu galvenais trumpis šogad bija plānota vācu domubiedu grupa, kuras uzdevums bija reprezentēt fašisma apkarotāju vienotību Eiropā; aptuveni 20 speciālā autobusā atvestu Austrumvācijas komunistu izgāja kopā ar Josifu Korenu un Aleksandru Gapoņenko centās novērst leģionāru gājienu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Vācu fašisma apkarotāju mērķis bija nokļūt uz Korena rīkoto Nacisma baltās grāmatas prezentāciju un satikt vaigu vaigā pa Rīgu maršējošos fašistus. Jau 15.martā
Nekā personīga" Vecrīgā sastapa Josifu Korenu kopā ar vācu komunistiskās antifašistu federācijas Hamburgas pirmorganizācijas vadītāju Kornēliju Kertu. Korenam lieka uzmanība nepatika.
Laicīgi bija ieradies arī kreiso vāciešu mātesorganizācijas Starptautiskās antifašistu pretošanās kustību prezidents ungārs VIlmošs Hanti. Viņš jau sen esot pazīstams ar Latvijas Antifašistu līderiem Korenu un Tatjanu Ždanoku.
Korena vācu atbalstītāju pamatsastāvs autobusā no Podsdamas izbrauca 14.marta pēcpusdienā. Tomēr līdz iecerētajai Baltās grāmatas atvēršanai 15.marta vakarā tā arī nepaspēja. Rīgu cīnītāji sasniedza pašā vakarā. Trīs stundas viņus noturēja Grenctāles robežpunktā, vēl trīs stundas pārbaudīja autobusa tehnisko stāvokli. Vācu antifašisti apmetušies Vecrīgas vidū. Viesnīcā "Monte Kristo" un pirms 16.marta mītiņa iestiprinājās ar alu.
Vācu antifašistu grupa pārstāvēja komunistus pārsvarā no bijušās Austrumvācijas pilsētām Podsdamas, Erfurtas un Berslīnes. Līdera lomu bija uzņēmusies jau pieminētā Hamburgas nodaļas vadītāja Kornēlija Kerta. Viņai bija dzelžaina pārliecība, ka Rīgā pa ielām maršē nacisti.
Doma laukumā policija viņiem ierādīja vietu pie Latvijas radio. Taču protestētājus tas neapmierināja. Viņi gribēja satikt nacistus. Cauri policistu ķēdei izdevās izšmaukt dažiem latviešiem, kas centās vāciešiem izskaidrot, ka 21.gadsimta fašists ir Vladimirs Putins. Skaidrojums neizdevās. Bijusī pionere no Erfurtes Katrīna Krievijai palikusi uzticīga joprojām.
Jau ziņots, ka gājienā no Doma Baznīcas līdz Brīvības piemineklim devās aptuveni 1500 personas. Dažāda veida provokācijas gājiena laikā netika novērotas. Kopumā aizturētas septiņas personas.
BNS
