Grūtups aicina latviešus vietējiem krieviem stāstīt par okupācijas postu
Pazīstamais advokāts Andris Grūtups, runājot par Krievijas agresiju Ukrainā, teic, ka „Staļina ļaunais ģēnijs strādā efektīvi”. Viņš aicina latviešus pārliecināt vietējos krievus, ka okupanti sagādās nedienas ne tikai latviešiem, bet arī Latvijas krieviem.
Okupanti ierobežos arī Latvijas krievus
Ja pavisam nesen Rīgas mērs Nils Ušakovs aicināja Latvijas krievus vērsties pie saviem latviešu draugiem un paziņām, lai viņus mierinātu, ka Latvijā nav iespējams Ukrainai līdzīgs scenārijs, Grūtups aicina latviešus uzrunāt Latvijas krievus un viņiem stāstīt, ka Krievijas okupācija būs ļaunums arī Latvijas krieviem. Viņš intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka:
„Mums jācer uz šeit dzīvojošo krievu veselo saprātu. Mums viņiem jāatgādina: ja šeit ienāks okupanti, viss mainīsies. Ne tikai mēs, latvieši, zaudēsim jebkādu ietekmi un varu, bet arī jūs. Ja te ienāks krievu armija, viens no agresijas līdzekļiem būs rietumu robežu aizslēgšana. Vismaz uz brīdi. Bet tas brīdis var būt vairāki gadi vai pat gadu desmiti. Valsts metodes nemainās, un Staļina ļaunais ģēnijs joprojām strādā efektīvi – gan ideoloģijas, gan propagandas, gan militārajā jomā.”
Putins uzsprādzis kā vulkāns un pārkāpis sarkanās līnijas
Te jāatgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem Grūtups intervijās cildinoši izteicies par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru nu viņš sauc par okupantu un kura varaskāri aicina ierobežot. Piemēram, 2009. gada augustā intervijā „Latvijas Avīzei” Grūtups teica: „Cepuri nost šo divu vīru – Putina un Medvedeva (Krievijas premjers) – priekšā. Šie divi velk lielo Krievijas vezumu. Arī Kremlim jāpārvar ekonomiskās grūtības, bet – velk. No savas valsts, Krievijas impēriskā viedokļa, Putins ar Medvedevu visu dara pareizi.”
Jautāts, vai Grūtups tagad neatsakās no saviem vārdiem, viņš „Neatkarīgajai Rīta Avīzei teic: „No paša teiktā neatsakos. Cildinādams Putinu, vienmēr esmu domājis: kaut mums būtu tāds prezidents – tieši patriotiskās stājas ziņā. Bet tādam cilvēkam vienmēr jārēķinās ar to, ka viņš nekad nedrīkst pārkāpt sarkano līniju, aiz kuras tas patriotisms uzsprāgst kā tāds vulkāns. Klasisks piemērs ir Slobodans Miloševičs, kas līdz 2000. gadam bija Dienvidslāvijas prezidents: viņš uzkurināja nacionālismu un patriotismu kā Jāņu ugunskuru līdz četru piecu metru augstumam. Un kas notika pēc tam? Lija asinis, Dienvidslāvija sabruka. Manuprāt, sarkanā līnija patriotisma celšanā Krievijā ir pārkāpta, un tas viss bīstami sāk atgādināt bijušās Dienvidslāvijas situāciju.
Pirms dažām dienām kādā Krievijas TV kanālā noskatījos diskusiju. Saprotiet, es kādus 40 gadus esmu dzīvojis aukstā kara apstākļos, es šāda kara retoriku zinu no galvas. Un, ieklausoties diskutētājos, man šķita, ka es atrodos Padomju Savienībā, bet, palūkojoties uz skatītājiem, kas arī piedalījās raidījumā, bija sajūta, ka reportāža ir no Ziemeļkorejas. Diskusija notika tūdaļ pēc „referenduma” Krimā, un bija jaušams diskutantu varas skurbums, kurā dominēja „amerikāņu imperiālisti”, „ukraiņu fašisti”, „satrunējusī Eiropa”. Pilnā nopietnībā raidījumā tika runāts par to, ka Ukrainā jāorganizē diversantu grupas, jāsāk visas Ukrainas teritorijas pilnīga aneksija, kā arī jāatjauno Padomju Savienība. Tas, ka Krimā „referendums” notika svešas armijas klātbūtnē, viņiem šķita normāli. Tie nebija kaut kādi ekstrēmisti, bet Krievijas domes deputāti, politologi.”
