Izstādes "1914" apmeklētāju skaits "Arsenālā" pārsniedzis 10 000

Martā un aprīlī projektā norisināsies vairāki pasākumi - Francijas un Latvijas speciālistu lekcijas, dažādas izglītības programmas un radošās darbnīcas, bet noslēgumu vainagos operas koncerts starptautiskas radošās komandas izpildījumā.

Izstāde "1914" kā viens no centrālajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumiem programmas "Force Majeure" tematiskajā līnijā "Brīvības iela" tēlaini stāsta par vēstures problēmām, pieminot simtgadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Sujunšalijeva stāstīja, ka oriģināls ekspozīcijas iekārtojums palīdz mākslas darbiem veidot vizuāli, emocionāli un intelektuāli ietilpīgu, provocējošu vēstījumu par cilvēka iekšējo transformāciju uz ārējo liktenīgo notikumu fona. Izstāde organizēta kopā ar daudzveidīgu izglītojošu pasākumu piedāvājumu.

Paralēli lielu sabiedrības ieinteresētību izraisa arī otrs šobrīd izstāžu zālē Arsenāls skatāmais starptautisks projekts - franču laikmetīgās mākslas meistara Kristiana Boltanska personālizstāde "Sirdspukstu arhīvs". Savu piekrišanu mākslinieka idejām ar personīgo sirdspukstu ierakstīšanu esot pauduši jau vismaz 2 500 apmeklētāju.

Augstu atsaucību un novērtējumu projekts "1914", pēc Sujunšalijevas teiktā, piedzīvo sociālo mediju vidē. Atzinīgus vārdus par vizuālo izpildījumu un funkcionalitāti esot saņēmusi projekta mājaslapa "http://1914.lv/", kurā tās darbības laikā fiksēti vairāk nekā 2000 unikālo apmeklējumu un 7000 lapu/ šķirkļu skatījumu. Pēc Sujunšalijevas domām, zīmīgs ir tas fakts, ka 33% no kopējā skaita veido virtuālie apmeklētāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

Sākot ar izstādes "1914" atklāšanu, esot atzīmējams stabils un liels pieprasījums pēc ekskursijām ekspozīcijā un izglītības programmām dažādām auditorijas vecuma grupām. Kopumā ar izstādi "1914" līdz šim iepazinušies vairāk nekā 1600 skolēnu no visas Latvijas. Divu mēnešu laikā izstāžu zālē ''Arsenāls'' notikušas 70 ekskursijas, bet notikušo radošo un izglītojošo aktivitāšu - lekcijas, "Sarunas muzejā", darbnīcas, nodarbības u.c. - skaits tuvojas 90.

Šonedēļ Rīgā viesojas starptautiskas zinātniskās konferences "1914. Karš un modernisms" dalībnieki no Vācijas, Francijas, Somijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Serbijas un Horvātijas. Kopā ar Latvijas nozares speciālistiem viņi stāstīja un diskutēja par aktuāliem vēstures un sociāliem aspektiem saistībā ar Pirmo pasaules karu, kā arī modernisma attīstības izpausmēm Austrumeiropā un Centrāleiropā, apzinot nacionālo skolu sasaiti ar Eiropas mākslas centriem.

Akcentējot izstādes apskates pēdējo mēnesi, muzejs aicina tuvāk iepazīt Pirmā pasaules kara vēsturi un mākslu, pētot 340 eksponātus, kurus projektam aizdeva 17 prestižākie mākslas muzeji un nacionālās galerijas no 11 Baltijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm. Ģimenēm ar bērniem ir iespēja apmeklēt trešo radošo darbnīcu "Rotaļlietu hospitālis" 29.martā vai pārbaudīt savas zināšanas izstādi papildinošajās spēlēs skārienjūtīgos ekrānos.

Pieaugušie vēl var pievienoties dažām lekcijām ciklā "Māksla un Pirmais pasaules karš", kas apmeklētājiem jau devis iespēju dzirdēt Latvijas un Francijas speciālistu priekšlasījumus par 20.gadsimta sākuma mākslas vēstures, kultūras un sociālās vides jautājumiem.

26.martā plkst.18 Eiropas Savienības mājā un 10.aprīlī plkst.15 mākslas muzejā "Rīgas Birža" uzstāsies divi franču lektori Estebans Buhs un Lorāns Verē ar referātiem par Pirmā pasaules kara un mākslas jomas saikni. 3.aprīlī plkst.18 LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" notiks mākslas vēsturnieka Ojāra Spārīša lekcija par baltvāciešu kultūras mantojumu.

19.aprīlī pēc plkst.17 notiks projekta noslēguma pasākums - daudzpusīgā mākslinieka, ekspresionisma pārstāvja Arnolda Šēnberga 1912.gadā radītās monooperas "Mēness Pjero" atskaņojums. Sujunšalijeva stāstīja, ka darba galvenais tēls Pjero atspoguļo laikmeta garu, izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kad 19.gadsimta nogales optimisma vietā nāk dziļa skepse un neticība cilvēces progresam. Latvijā "Mēness Pjero", kas radies Pirmā pasaules kara priekšnojautās un tiek atzīts par vienu no virziena pirmajiem paraugiem mūzikā, ir reti iestudēts skaņdarbs. Arī pasaules praksē tas nav bieži iekļauts mūziķu repertuārā. Kompozīciju atskaņos soprāns Baiba Bartkeviča, pianiste Herta Hansena, vijolnieks un altists Raimonds Melderis, čellists Ivars Bezprozvanovs, klarnetists Ints Dālderis, flautiste Anete Toča. Monooperas režisors ir Jans Ritsema no Francijas.

LETA