Pusaudži indīgos spaisus smēķē tādēļ, ka jūtas neuzklausīti un vientuļi
No „spaisa” jeb narkotiskās zālītes atkarīgie jaunieši labākajā gadījumā kļūst par ilgstošiem psihiatrijas pacientiem, bet sliktākajā gadījumā viņi mirst. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta – Riekstiņa teic, ka pusaudži šo indi izvēlas uzsmēķēt, jo jūtas neuzklausīti un vientuļi.
Rieksta-Riekstiņa intervijā Latvijas Radio teica, ka jaunieši „spaisā” meklē laimi un sajūtu būt pieņemtiem, jo jūtas neuzklausīti un vientuļi ģimenē vai vienaudžu pulkā. Nevis plašas kampaņas, kurās stāsta par „spaisa” graujošo ietekmi un narkomānijas postu, jauniešus atturēs no narkotiku lietošanas, bet gan tas, ka vecāki vairāk pievērsīsies savu bērnu problēmām un ar viņiem vairāk aprunāsies par dzīvi un problēmām, kas viņu satrauc, nevis tikai formāli apjautāsies par sekmēm skolā un ikdienišķām lietām.
Viņa uzsvēra, ka „spaisu” ir viegli un lēti iegādāties. Tāpēc, ja cilvēks ir nelaimīgs, tad tas ir ātrs ceļš, kā apreibināties un aizmirsties. Bet pusaudži bieži vien vēlas „aizbēgt” no ikdienas, jo viņiem ir svarīgi būt pieņemtiem gan vienaudžu vidū, gan ģimenē, bet tas tā nav.
Sarunās ar inspekcijas speciālistiem jaunieši paši ir atklājuši, ka viņi jūtas vientuļi. Vecāku interese par nereti aprobežojas tikai ar jautājumiem par sekmēm skolā. „Vecākus ļoti maz interesē tas, ko bērns jūt, domā un pārdzīvo,” sacīja Rieksta – Riekstiņa. Piemēram, kāds pusaudzis atklājis: „Kad uzzināja, ka es lietoju, tad ne tikai vecāki, bet arī visi radinieki satraucās un gribēja ar mani runāt, bet pirms tam par mani neviens neinteresējās”. Tā nu iznāk, ka ar „spaisiņa” lietošanu viņš sev spēja pievērst vecāku uzmanību, pēc kā tik ļoti alka.
Bērns jau saprot, ka arī vecākiem ir savas problēmas, bet tāpēc viņam nepaliek vieglāk. Turklāt nereti vecāki nesaprot un nepieņem, ka arī bērnam var būt problēmas, kuras viņš uztver ļoti saasināti. „Vecāki šķiras, saiet kopā, atkal šķiras – tam visam pa vidu ir bērns,” uzsver Rieksta – Riekstiņa.
Savukārt jauniešu attiecībās – pusaudžiem ir grūti atteikt un pateikt nē „legālo narkotiku” lietošanai, jo ir vēlme būt pieņemtiem. Tādā gadījumā jauniešiem ir jābūt ļoti stipram mugurkaulam.
Vaicāta par to, vai Saeimas deputātu idejas, kā mazināt „legālo narkotiku” epidēmiju ir pieņemamas, Rieksta – Riekstiņa atzina, ka pēc likumu mainīšanas „spaisu” pieejamība kļūs sarežģītāka un lietotāju skaits varētu samazināties. Tomēr galvenais būtu, lai pusaudži nepaliktu vieni ar savām problēmām un vecāki ar viņiem sāktu runāt nevis tad, kad jau narkotiku lietošanas problēmas ir sākušās, bet jau tad, kad tās vēl nav aktuālas.
