Nauda nesmird! Kuri Latvijas uzņēmumi maksā par Krievijas meliem
Visnotaļ ievērojami Latvijas uzņēmēji aktīvi reklamējas Latvijā retranslētajos Krievijas televīzijas kanālos – gan Pirmajā Baltijas kanālā, gan RTR Planēta. Būtībā viņi finansē kaimiņvalsts naida straumi gan pret Ukrainu, gan Eiropu.
Pirms vai uzreiz pēc Krievijas propagandas ziņu izlaidumiem PBK un RTR kanālos reklamē gan Cēsu un Līvu alu, gan Maxima, Stockmann un Spice veikalus un akcijas, gan Rīgas piensaimnieka ražotos biezpiena sieriņus Kārums, gan Latvijas mobilā telefonu un autoservisu Autorings.
Ar nacistu metodēm pret fašismu
Šo uzņēmumu produkcija un pakalpojumi tiek piedāvāti mums klaji naidīgos televīzijas kanālos, kuros ar nacistiskajā Vācijā piekoptiem ideoloģiskiem knifiem vēsta, ka ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs un kopumā Eiropā vispār atdzimst fašisms, bet Krievija ar savu militāro agresiju ir gluži vai miera balodis, kas cilvēci glābj no Eiropas Savienības uzspiestās “nacionālisma, radikalizācijas un vardarbības sērgas”.
Kasjauns.lv uzņēmumiem, kuri finansiāli atbalsta naida propagandas retranslāciju Latvijā, jautāja, vai viņi uzskata par ētisku šādu reklamēšanos. Vieni jautājumu ignorēja, bet citi uz to atbildēt pēc būtības izvairījās, sakot, ka tāda ir “reklāmas politika”. Vārdu sakot – nauda nesmird!
Tikai bizness
Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde Kasjauns.lv sniegusi šādu atbildi: “Akciju sabiedrības Cēsu alus produktu reklāma tiek izvietota Latvijā visvairāk skatītajos TV kanālos – tas ir, lielākajos Latvijas komerctelevīziju kanālos, kā arī Latvijā retranslētajos ārvalstu kanālos. Izvietojot reklāmu plašāk skatītajos TV kanālos vēlamies vienādi informēt visu Latvijas sabiedrību – gan latviski, gan krieviski runājošo – par mūsu produktiem, produktu jaunumiem. Uzskatām, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no valodas, kurā viņi runā, vai valodas, kurā viņi izvēlas skatīties TV kanālus, ir tiesības saņemt vienādu informāciju.”
Līdzīgi atbildējis arī veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Jānis Beseris: “Uzņēmuma politika sadarbībā ar medijiem neatšķiras no citiem lielākajiem reklāmdevējiem – uzņēmumam ir līgums ar mediju aģentūru par reklāmas izvietošanu dažādos Latvijas medijos.” Kur izvietot reklāmu, atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp mediju reitingiem, “lai efektīvi sasniegtu uzņēmuma mērķauditoriju”.
Universālveikala Stockmann pārstāvji vispār atteicās runāt. “Stockmann nesniedz komentārus saistībā ar politiskiem notikumiem Latvijā un ārpus tās,” Kas Jauns Avīzei lakoniski atbildējis uzņēmuma pārstāvis Juris Prančs.
Runa ir par kara propagandu
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainars Dimants Kasjauns.lv par Latvijas uzņēmumu reklamēšanos agresīvajos Krievijas televīzijas kanālos saka: “Uzņēmējam ir jārēķinās ar zināmām sekām. Šajā gadījumā runa nav par cenzūru, bet gan par aicinājumiem uz naidu un kara propagandu, kas ir aizliegta, bet vērojama šajos Krievijas kanālos. Aizliegt ar likumu reklamēties mēs nevaram, bet uzņēmējiem jāapzinās, ka Krievijas kanālos tiek pārkāpti tie paši principi, kas aizliedz izplatīt bērnu pornogrāfiju. Jāatbild uz jautājumu – vai auditorijas sasniegšana ar jebkuriem līdzekļiem ir attaisnojama?”
Latvijā boikoti nav izplatīti
Līdzīgās domās ir Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ainars Latkovskis: “Tas lai paliek uz uzņēmēju sirdsapziņas. Ne visu var izmērīt naudā! Var saprast, ka viņi mērķē uz krievvalodīgo auditoriju. Bet tajā pašā laikā viņi ar savām reklāmām palīdz izdzīvot šiem Latvijai naidīgiem kanāliem.”
Rietumos uz šādiem gadījumiem reaģē ļoti jūtīgi, bet Latvijā tāda reakcija nav izplatīta. Piemēram, Zviedrijā pēc kārtējiem Izraēlas uzbrukumiem Palestīnas teritorijām aicināts boikotēt Izraēlas preces. Pie mums ir bijis tikai viens skaļāks gadījums – aicinājums boikotēt Maximu pēc Zolitūdes traģēdijas. “Mūsu publika tam nav gatava, vidējam latvietim atmiņa ir īsa, ja jau Maxima var paziņot, ka veikalu tīkla apgrozījums atgriezies gandrīz iepriekšējā līmenī,” saka Latkovskis.
Maxima gan atzinusi, ka apgrozījums ir krities par 5%. Iespējams, patriotisko domājošo Latvijas pilsoņu vidū tomēr nepaliks nepamanīts minēto uzņēmumu Krievijas mārketings.
