Notiks renesanses un baroka mūzikas koncerts
Tuvojoties Ciešanu laikam, Rīgas kamerkoris Ave Sol un diriģents Andris Veismanis ar solistiem un pirmklasīgu mūziķu grupu - Pēteris Endzelis, Egils Upatnieks – oboja, Inese Štrāle, Gunta Jankovska – vijole, Arigo Štrāls – alts, Inga Sunepa – čells, Mārtiņš Garkevičs – teorba, Lauma Zutere – klavesīns, mums sagādājis programmu, kas skar plašu garīgās kora mūzikas laikmetu no Itālijas renesanses dižgara Palestrīnas laikabiedriem līdz pat Baham.
Renesanses cilvēka izjūtās skan atbrīvotība no viduslaiku pakļautības kopumam un prieks par paša personības balsi. Tā ir antīkās pasaules jauna atdzimšana (fr. la renaissance) un pārdroši sapņi par cilvēces nākotni – ne velti 10.aprīļa programmā pavīd skaņdarbu nosaukumi, ko varētu komentējoši tulkot kā Iemīlējies sengrieķu filosofs Heraklīts un Leonardo da Vinči sapņi par savu lidojošo mašīnu. Tikai Palestrīnas laikmeta renesanses mūzikā patstāvīgās kora balsis pamazām tiek izkārtotas krāšņu un pašvērtīgu akordu vertikālēs, pasludinādamas pasaules lieliskumu un indivīda psiholoģijas dziļumu, kā to uztveram joprojām tagad.
Renesanses gars pārstaigāja Eiropas zemes, uzņemdams mūzikā arī vietējo kolorītu. Spāņa T.L.de Vittoria, dēvēta par „Spānijas Palestrīnu”, koros dominē kaismīgs un skarbs diženums, atbalsodams spāniskās dzīves spriegumu starp bargu askēzi un kāpinātu jutekliskumu. Itālieša G.Allegri slavenais 1638.gada Miserere (Apžēlojies) gadsimtiem ilgi bijis Romas Siksta kapelas Ciešanu nedēļas mūzikas repertuārā un būs arī 10.aprīļa programmā. Čehs J.D.Zelenka daudzajās mesās un responsorijās [tā ir kora un solista dialoga forma], apkopodams Eiropas pieredzi, nav zaudējis saites ar dzimteni un komponējis ne tikai laikmeta latīņu, bet arī čehu valodā. Angļu renesanses turpinātāja un Hendeļa slaveno oratoriju priekšvēstneša „Henrija Pērsela vārda spožums atstāja pēdas kā meteors nakts debesīs”, raksta kāds Eiropas mūzikas vēsturnieks.
Taču abi pēdējie vārdi jau pieder renesansi nomainījušajam barokam. Jo renesanses atbrīvotais cilvēks samērā agri izjuta neskaidrās attiecības starp indivīda patvaļu un pārējo pasauli, kas raisīja haosu, tāpēc baroka mākslā ienāca saspriegta, dramatizēta pasaulizjūta, orientācija uz pārpersonisko, absolūto, dievišķo. Mūzikā saplauka cenšanās sasniegt apgarotību un morālisku pašapziņu nemitīgā struktūru stingrībā un formas triumfā. Visspilgtāk tas izskan Johana Sebastiāna Baha darbos, kas vainagos programmu. Baha universālisms komentārus neprasa, jo, kā vēsta kalambūrs, viņš pārņēmis labāko no komponistiem, kas dzīvojuši pirms viņa, un arī no tiem, kas – pēc viņa…
10. aprīļa koncerts skanēs 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā, Vecrīgā, Mārstaļu ielā 10 (Alksnāja ielas stūrī) – lieliskās akustikas zālē, kur Rīgas Skaņu ierakstu studija gadu desmitos ieskaņojusi tūkstošiem skaņuplašu un disku.
Karlīna Timofejeva/Publicitātes foto
