Rīgā romu holokausta upurus godinās, palaižot Daugavā ziedus

Kā informēja pasākuma sabiedrisko attiecību konsultante Inese Blauna, pasākumu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas romu masveida iznīcināšanai Otrā pasaules kara laikā, kā arī ilgstošai romu diskriminācijai un tās iespējamiem risinājumiem.

Plkst.13.20 Mencendrofa nama 2.stāva zālē tiks atklāta izstāde "Romi Latvijā". Tajā būs aplūkojamas mākslinieka Kārļa Rudeviča gleznas "Ganhāra", "Nagla" un "Mēs kādreiz bijām putni", romu grāmatu kolekcija, kā arī fotogrāfijas par romu dzīvi, kuru autors ir fotogrāfs un režisors Kaspars Goba.

Toties Starptautiskās romu dienas centrālais notikums būs ziedu palaišana Daugavā, kas 11.novembra krastmalā pie Lielā Kristapa pieminekļa paredzēta plkst.14.30. Pasākuma apmeklētāji uz krastmalu kopīgā gājienā dosies plkst.14.15 no Mencendorfa nama romu mūzikas pavadījumā un nesot romu karogu.

"Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur nav Otrajā pasaules karā nogalināto romu piemiņas vietas. Noslepkavotie cilvēki nav apglabāti, nav pat apzināti un uzskaitīti, tādēļ nevaram sapulcēties pie viņu kapa. Atliek laist ziedus ūdenī un šādi godināt bojāgājušos tautiešus," norāda Starptautiskās Romu apvienības augstākais komisārs Normunds Rudevičs.

Pēc ziedu palaišanas biedrība "Romu kultūras centrs" ikvienu interesentu aicinās apmeklēt Romu vēstures un mākslas muzeju Vecrīgā, Kaļķu ielā 10.

Izstādi "Romi Latvijā" ikviens interesents Mencendorfa nama 2.stāvā varēs aplūkot bez maksas līdz 20.aprīlim muzeja darba laikā. Kārļa Rudeviča gleznas apskatei būs pieejamas līdz 11.aprīlim.

Savukārt no plkst.10 līdz plkst.13.25 Mencendorfa nama 1.stāvā būs projekta "Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija" diskusiju cikla noslēguma pasākums, kurā runās par romu integrācijas jautājumiem izglītības jomā Latvija. Tā laikā būs iespējams iepazīties ar reģionālo diskusiju rezultātiem, Latvijā ieviesto labo praksi, kā arī apzināt romu izglītības problemātiskos jautājumus un apspriest to iespējamos risinājumus.

Romi Latvijas teritorijā dzīvo kopš 15.-16.gadsimta, un patlaban viņu kopienā ir aptuveni 8,3 tūkstoši cilvēku jeb 0,3% no visiem valsts iedzīvotājiem. Lai arī 94% no viņiem ir Latvijas pilsoņi, romu kopiena ir visvairāk sociālās atstumtības riskam pakļautā etniskā grupa. Romiem ir viszemākais izglītības līmenis, un tikai nedaudzi strādā legālu algotu darbu. Eirobarometra pētījuma dati apliecina, ka liela daļa Latvijas sabiedrības joprojām raugās uz romu kopienu ar aizdomām un nelabprāt pieņem viņus. 26% pilsoņu aptaujā atzina, ka nevēlas, lai viņu bērni skolā mācītos kopā ar romiem.