Kristieši uz Eiroparlamentu startē ar „neatklāto” čekistu un banku profesoru

Kristīgā demokrātu savienība (KDS) tika dibināta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, par savu ideoloģisko platformu ņemot pēckara Rietumvācijas kristīgo demokrātu tradīcijas un no tām joprojām nav attiekusies. Ja arī Vācijā kristīgā demokrātija ir populāra (no šīs partijas, piemēram, nāk Vācijas kanclere Angela Merkele), tad par Latviju to nevar teikt.

Pārdesmit gadu laikā kristīgo demokrātu spozme ievērojami pabalējusi. Ja 5. Saeimā (1993. gadā) KDS ieguva sešas vietas un 6. Saeimā tā arī iekļuva, startējot kopsarakstā ar Zaļo partiju, tad 11. Saeimas vēlēšanās partija ieguva vien 0,21% vēlētāju atbalstu. Pirmajā Saeimā pēc valsts neatkarības atjaunošanas no KDS par Saeimas deputātiem tika ievēlēti tādi pazīstami cilvēki kā mācītāja Aida Prēdele, žurnāliste Anta Rugāte un Cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūvers. Tagad KDS gan vairs nevar lepoties ar tik atpazīstamiem uzvārdiem. Ja pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas KDS varēja ekspluatēt vārdu „kristīgs”, tad vēlāk ar Aināra Šlesera un „mācītāju partijas” uznākšanu uz politiskās skatuves tas kristīgajiem demokrātiem vairs nenācās tik viegli. Tāpat „mācītāju partija” pie sevis pārvilināja arī „īsteni ticīgos”. Te jāuzsver, ka KDS nav nekāda sakara ne ar Šleseru, ne ar „mācītāju partiju”, kristīgos demokrātus drīzāk var uzskatīt par viņu konkurentiem.

Šīs nu jau nelielas ietekmes partijas, kura gadu no gadu bez lieliem panākumiem piedalās visās vēlēšanās, sarakstā ar pirmo numuru startē Jūrmalas labdarības fonda „Prioritāte”, kurš par savu mērķi definējis palīdzību jaunatnei iegūt izglītību un atbalstu maznodrošinātajiem, valdes loceklis, uzņēmējs Mareks Raups.

Pazīstamāks gan ir otro numuru startējošais kādreizējais Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirektors Armands Agrums, kurš no 2002. - 2003. gadu mijā pusgadu ir pabijis arī kā premjera Einara Repšes ārštata padomnieks, kā arī virzīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka amatam. Viņš bijis iesaistīts arī vienā otrā skandālā.

2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām uzzinājis, ka čekas maisos ir kartīte ar viņa vārdu, Agrums lūdzis prokuratūru ierosināt pārbaudes lietu, lai tiesa izšķir - ir viņš VDK aģents ar segvārdu Karlo vai nav. Tiesa vēlāk atzina, ka nav pietiekamu pierādījumu Agruma apzinātai sadarbībai ar VDK. Pats Agrums skaidroja, ka viņš čekas maisos varēja būt parādījies tādēļ, ka savulaik bijis liecinieka statusā saimnieciska rakstura lietās. Tāpat plašsaziņas līdzekļi ziņojuši, ka kāds Agruma biznesa partneris apsūdzēja toreizējo premjera padomnieku aizdoto naudas līdzekļu neatdošanā. No Kurzemes rajona izpilddirektora amata viņam bija jāaiziet pēc pašvaldības Audita un revīzijas pārvaldes veiktajā pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem.

Vēl kristīgo demokrātu sarakstā ir Inčukalna novada domes deputāts Jānis Liepiņš, bērnu rotaļlietu veikalu tīkla „Lāčuks” izpilddirektors Jānis Jurģelis, Banku augstskolas profesors, ekonomiskās kibernētikas speciālists  Ivars Brīvers.  Jāteic, ka Brīvers iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir pamanījies kandidēt no vairākām sīkpartijām, kā, piemēram, „Mūsu zemes” un „Atbildības – sociāldemokrātiskās politisko partiju apvienības”.  

Pēdējā, ar 6. numuru, KDS sarakstā ir iekļauta partijas valdes priekšsēdētāja, mūzikas skolotāja un diriģente Māra Viktorija Zilgalve, kura pašlaik ir Romas Laterāna Pontifikālā universitātes Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūta asociētā profesore. Tiem, kas neorientējas teoloģiskajos terminos, jāuzsver, ka universitāte, kuru pārstāv Zilgalve, ir katoļu baznīcas dibināta institūcija.

Eiroparlamenta vēlēšanās KDS programmā ierakstījusi četrus saukļus: * respektēt cilvēka cieņu, * atzīst ģimeni kā prioritāti, * „ekonomika kalpo cilvēkam un vairo tā labklājību” un * atbalstīt kristīgās vērtības.

Kasjauns.lv/Foto: Gatis Dieziņš/LETA