Rīgā stingrāk kontrolēs suņu ekskrementu savākšanu
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja ceturtdien nolēma uzdot Rīgas pašvaldības policijai stingrāk kontrolēt to, vai mājdzīvnieku īpašnieki sabiedriskās vietās savāc savu mīluļu atstātos ekskrementus.
Komiteja nolēma aicināt Rīgas pilsētas izpilddirektoru un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu apzināt vietas katrā apkaimē, kuras iedzīvotāji izmanto kā suņu pastaigas laukumus, un organizēt informatīvu norāžu izvietošanu, kurās būtu norādīts uz nepieciešamību vākt ekskrementus. Deputāti arī nolēma, ka nepieciešams plašāk informēt sabiedrību par dzīvnieku īpašnieku pienākumu savākt atstātos ekskrementus, uzsverot, ka dzīvnieku īpašniekiem ir jāsaprot, ka viņi ir atbildīgi par saviem mīluļiem un sekām, ko tie rada apkārtējai videi.
Ar lūgumu pastiprināti uzraudzīt mājdzīvnieku saimniekus komitejā vērsās pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Uzņēmuma speciālisti, apsekojot dzīvojamajām mājām piesaistītās teritorijas, vairākkārtēji konstatējuši, ka suņu īpašnieki neievēro Ministru kabineta noteikumos paredzētās prasības savākt ekskrementus, tādējādi radot antisanitārus apstākļus un papildu darba apjomu dzīvojamo māju pārvaldītājam teritoriju sanitārās sakopšanas nodrošināšanā – sētniekiem regulāri jāveic papildus zaļās zonas un pagalmu, ietvju un iekškvartāla ceļu attīrīšana no suņu ekskrementiem. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji suņus pastaigās ved gan pirms, gan pēc sētnieku darba laika, lai nodrošinātu dzīvojamajām mājām piesaistīto teritoriju tīrību, teritoriju sanitārā kopšana būtu jānodrošina arī pēc sētniekiem noteiktā darba laika, kas var palielināt pakalpojumu izmaksas dzīvojamo māju iedzīvotājiem.
Ministru kabineta noteikumi „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” paredz, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava dzīvnieka ekskrementus. Par šo noteikumu pārkāpšanu fiziskajām personām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – uzlikt naudas sodu no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Sadarbibā ar Rīgas pašvaldību
Karlīna Timofejeva/Foto: Sintija Zandersone, LETA
