Kredītlikmju griesti ātrajiem kredītiem
Ātrais kredīts ir īstermiņa aizdevumus, bez ķīlas un papīra kalnu aizpildīšanas kredīta saņemšanai. Latvijā šo kredītu izsniedz vairāk kā 18 nebanku kreditēšanas uzņēmumi, turklāt vairāki no tiem piedāvā saņemt pirmo kredītu bez procentu maksas.
Lai gan jau ilgu laiku tiek izskatīts likumprojekts par kredītlikmju griestu piemērošanu
ātro kredītudevējiem, tā virzība ir apstājusies. Kā zināms, pēc D. Pavļuta iniciatīvas tika izstrādāts projekts, kas paredzēja ierobežot ātro kredītu likmes 100% apmērā. Šeit apskatīsim to, kādēļ tā varētu būt laba vai slikta ideja.
• Samazinātos kredītdevēju peļņa;
• Pakalpojums kļūtu izdevīgāks patērētājam;
• Pakalpojuma dēļ mazāk iedzīvotāju nonāktu “parādu verdzībā”.
Kredītlikmju griesti: pret
• Kredītlikmju griesti neveicina konkurenci;
• “Izturēt” jaunos nosacījumus varēs tikai lielākie spēlētāji, tālāk samazinot konkurenci;
• Nebūs pieejami aizdevumi uz ilgāku laika periodu;
• Vairāk piedziņas lietu, lielāki komisijas maksājumi;
• Kredītdevēji, visticamāk, šādus griestus spēs ļoti vienkārši apiet.
Vai noteikt maksimālo kredītlikmi?
Kā redzams, “pret” ir daudz vairāk. Tā kā likmju ierobežošanas gadījumā aizdevumi būtu pieejami tikai uz ilgākiem aizdevuma periodiem, domājams, ka cilvēki ar akūtākajām vajadzībām dotos pie citiem naudas avotiem - piemēram, lombardiem, iespējams, arī privātiem (nelegāliem) aizdevējiem. Mazākie ātro kredītu devēji, visticamāk, ierobežotā kapitāla dēļ vairs nevarētu turpināt darbību, samazinot konkurenci tirgū.
Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka tiktu sasniegts zināms morāls gandarījums, ja vairs nebūtu lasāmas ziņas par 12 miljonu latu peļņu kādam no lielākajiem uzņēmumiem. Tāpat zināma iedzīvotāju daļa vairs nevarētu nonākt parādos, jo lielākiem aizdevumiem ikmēneša maksājums būtu mazāks, ja tas izklātos pa ilgāku laika periodu.
Un tomēr - valsts varētu arī rīkoties savādāk, tieši veicinot konkurenci ātro kredītu devēju vidū. To varētu izdarīt, pirmkārt, neierobežojot maksimālās procentu likmes. Tāpat šīs kompānijas jau tagad ir kļuvušas mistiskas - investori no Krievijas, investori no Kipras un sazin kurienes vēl. Tās vajadzētu stingrāk regulēt gan darbībās ar klientiem, gan izvirzīt tām citus standartus par to, cik caurspīdīgiem jābūt to finanšu avotiem. Neslikta būtu arī Lielbritānijas prakse - tur tūlīt, tūlīt izvirzīs noteikumus par to, ka šādu firmu īpašniekiem var iestāties personīga atbildība gadījumā, ja tiek konstatēti pārkāpumi.
Karlīna Timofejeva/Publicitātes foto
