Padomju laika daudzstāvu mājas pēc dažiem gadu desmitiem sāks brukt. VIDEO
Būvniecības eksperti jau kādus desmit gadus ik pa laikam brīdina – padomju laikos celto daudzdzīvokļu namu mūžs tuvojas noslēgumam. To garantijas laiks beidzas pēc 30 – 50 gadiem, bet naudas to atjaunošanai nav. Pēc pārdesmit gadiem būs vajadzīgi milzīgi līdzekļi, lai tos atjaunotu.
Padomju laikā būvēto namu mikrorajonos dzīvo lielākā daļa pilsētnieku, kā arī daļa laucinieku, kuri iemitinājušies savulaik bagāto kolhozu celtajos daudzdzīvokļu namos. Tikai neliela daļa no šīm ēkām ir siltināta un atjaunota, pārējo liktenis ir neapskaužams. Lai arī padomju laikā celto ēku nesošās konstrukcijas ir izturīgas, namu stāvokli ļoti pasliktinājusi to nevērīgā apsaimniekošana.
Daudzas no padomju laikā celtajām ēkām jau ir kalpojušas 50 un pat 70 gadu, un arī tām – kā jau jebkuram parastam produktam – ir derīguma termiņš, vēsta LTV raidījums „Panorāma”.
„Par padomju laika mājām jāsaka, ka to plānotais kalpošanas laiks bija 50 gadu. Tas nozīmē, ka dažām no šīm ēkām jau plānotais kalpošanas laiks ir beidzies, bet tas nenozīmē, ka viņas varētu tūlīt sabrukt vai kaut kas slikts ar viņām notikt, jo padomju laika normas bija ar krietnu rezervi,” „Panorāmai” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša saka, ka šo „māju kalpošanas laiks arī turpmāk vēl ir prognozējams vismaz 30 – 50 gadi, atkarībā no sērijas”, bet „kopējā tendence ir, ka šīm padomju laika mājām, ir noteikti elementi, kas jāmaina nekavējoties.” Piemēram, konstatēts, ka šajās ēkās jāstiprina balkoni, kas prasa papildu investīcijas. Sliktā stāvoklī ir arī daudzu namu jumtu segumi, jāmaina komunikāciju un siltumapgādes sistēmas.
Pēc 30, labākajā gadījumā – 50 gadiem, vecās namu konstrukcijas savu laiku būs nokalpojušas, un tās būs jāstiprina. Laikā, kad tas notiks māja būs jāatbrīvo no iedzīvotājiem, teic Oša.
„Ar pienācīgu uzturēšanu vien, visticamāk, tas mirklis kādreiz pienāks, jo jebkurš remonts ir tikai remonts, ja nepieciešams stiprināt konstrukcijas, tad, iespējams, viņas ir jāstiprina. Un brīdī, kad tas notiek, māja var būt jāatbrīvo no iedzīvotājiem uz laiku, kamēr šīs konstrukcijas tiek stiprinātas,” saka Oša.
Ekonomikas ministrijā par paredzamo sērijveida daudzdzīvokļu namu pārbūvi izsakās bažīgi, norādot – tā prasīs ievērojamas investīcijas no dzīvokļu īpašniekiem. Daudzās Eiropas valstīs speciāli šādiem gadījumiem namīpašnieki veido uzkrājumus, bet Latvijā tiek iekasētas vien nelielas iemaksas šī brīzā remontu veikšanai. Sīkāk par padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu namu bēdīgo stāvokli skatieties LTV „Panorāmas” videosižetā.
Pirms pāris gadiem nu jau mūžībā aizsauktais Rīgas būvvaldes priekšnieka vietnieks Andis Cinis teica, ka visstabilākās ir Hruščova laikā celtā ēkas – tām ir ķieģeļu sienas ar dzelzsbetona pārseguma paneļiem. Savukārt visvājākās ir pagājušā gadsimta 60. un 70. gados būvētās lielpaneļu ēkas, jo tajās notiek paneļu savienojumu metāla korozija.
Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA
