Lietuvas Kuršu kāpās izcēlies postošs meža ugunsgrēks. FOTO

Kā uzskata Lietuvas vides ministra vietnieks Lins Jonausks, ir cerības ugunsgrēku lokalizēt aptuveni stundas laikā. Liesmas kalnu priedīšu audzes galotnēs izdevies apslāpēt, bet joprojām deg sausajā pavasarī izkaltusī meža zemsedze.

Neringas pašvaldībā izsludinātā ārkārtējā situācija netiek atsaukta, un nelaimes vietā turpina darbu lieli ugunsdzēsēju, karavīru, mežsargu un parka darbinieku spēki. Gruzdošo mežu no augšas laista divi Lietuvas un Latvijas helikopteri. Vajadzības gadījumā palīgā varētu doties arī specializētā ugunsdzēsības lidmašīna no Polijas, bet pagaidām tās pieaicināšana atlikta.

Būtiski, ka izdevies apturēt uguns virzību uz dienvidiem Jodkrantes virzienā - kūrvietas iedzīvotāji jau no pusdienlaika dzīvojuši bažās, ka meža ugunsgrēks varētu pietuvoties viņu mājām, tomēr vajadzība izsludināt evakuāciju vēl nebija radusies.

Cīņā ar liesmām piedalās ugunsdzēsēji no Nidas, Klaipēdas, Kretingas, Gargždiem, Palangas, palīgspēki piesaistīti arī no Šauļiem, Marjampoles un Paņevēžas, bet no Viļņas paredzēts nosūtīt palīgā specializēto tehniku.

Kā, apmeklējot ugunsnelaimes vietu, atzinis iekšlietu ministrs Dailis Alfonss Barakausks, Lietuva nav guvusi pietiekamu mācību no postošā ugunsgrēka, kas Kuršu kāpu mežus piemeklēja pirms astoņiem gadiem. Viņa vērtējumā, nacionālajam parkam neko nevar pārmest, savukārt citi dienesti savus mājas darbus nav paveikuši. Konkrēti, nav ierīkotas pietiekami platas aizsargjoslas, tādēļ izveidojusies tik sarežģīta situācija. Līdzīgu viedokli izteicis arī Neringas mērs Darjus Jasaitis, paužot nožēlu, ka nav nodrošinātas iespējas ērti iesūknēt ūdeni no Kuršu jomas - pēc tā ugunsdzēsējiem nācies braukt septiņus kilometrus.

Pēc iekšlietu ministra teiktā, skats izdegušajā mežā ir diezgan briesmīgs, meža zvēri panikā skraida, nezinot, kurp doties, viss slīgst dūmos.

Ziņa par ugunsnelaimi Alksnīnes kontrolposteņa tuvumā ap pusdienlaiku tika saņemta Vienotajā palīdzības dienestu centrā. Sākumā dega tikai meža zemsedze un no Klaipēdas puses pāri Kuršu jomai virs meža bija saskatāms gaišs dūmu stabs, kas pāris stundu laikā izvērsās teju visā kāpu platumā. Liesmas cēlās augstu pāri koku galotnēm. Tika izteiktas bažas, ka karstumā var eksplodēt kara laika spridzekļi, kas varētu būt saglabājušies blīvajās priežu audzēs.

Kā portālam "Delfi.lt" pastāstījusi parka direkcijas vadītāja Aušra Fēzere, lai gan nelaime pamanīta savlaicīgi, žuburaino kalnu priedīšu audzē uguns virzījusies uz priekšu ļoti ātri. Lietus nav bijis sen, un izkaltusī meža zemsedze degusi kā papīrs.

Tā dzēšanā iesaistījās Lietuvas bruņoto spēku helikopteri un kuģis, palīgā atsteidzās arī ugunsdzēsēji no Krievijas Kaļiņingradas apgabala, bet sausajā un vējainajā pavasarī liesmas priedulājā izplatījās neiedomājami strauji. Pēdējais ugunsgrēka perēklis tika apdzēsts pēc vairāk nekā trim nedēļām.

Sakopjot ugunsgrēkā izpostītās platības, aptuveni 180 hektāros nācās veikt kailcirti. Apmēram 10 hektāri izdegušā meža tika atstāti zinātnieku novērošanai, bet vēl hektārs - lai cilvēki varētu gūt priekšstatu, kādu postu var nest neuzmanīga attieksme pret uguni.

Izdegušā meža atjaunošanai līdzekļus ziedoja gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, bet valstij šis ugunsgrēks izmaksāja aptuveni divus miljonus litu (gandrīz 580 000 eiro).