Maskava: Lai Ukrainā sāktos deeskalācija, jāsāk īstenot 21.februāra vienošanās
Lai sāktu krīzes deeskalācijai Ukrainā, ir jāsper soļi kas paredzēti 21.februāra līgumā, kuru ar opozīcijas līderiem parakstīja toreizējais prezidents Viktors Janukovičs, teiks piektdien izplatītajā Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
"Ņemot vērā pašreizējās krīzes ģenēzi, uzskatām par nepieciešamu sākt ar to soļu īstenošanu, kas bija paredzēti 2014.gada 21.februāra līgumā, kuru parakstīja Augstākajā Radā izveidotās koalīcijas līderi un kuru kā liecinieki apstiprināja Vācijas, Polijas un Francijas ārlietu ministri. Tas ļautu uzsākt praktisko deeskalāciju atbilstoši Ženēvas paziņojuma nosacījumiem," teikts paziņojumā.
"Krievija uzstājīgi aicina nekavējoties pārtraukt visu karadarbību un vardarbību, atvilkt karaspēku un ķerties pie tā, lai visas Ukrainas puses izpildītu Ženēvas 2014.gada 17.aprīļa paziņojuma nosacījumus," teikts paziņojumā.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Janukovičs un opozīcijas līderi 21.februārī parakstīja vienošanos par krīzes noregulējumu valstī.
Dokumentā bija paredzēts sarīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, samazināt prezidenta pilnvaras. Turklāt tajā bija arī noteikts, ka līdz 3.martam ir jāizveido nacionālās vienotības valdība, bet iedzīvotājiem ir jānodod nelikumīgi glabātie ieroči.
Vienošanās mērķis bija pielikt punktu trīs mēnešus ilgušajai krīzei, kas prasījusi jau teju simt cilvēku dzīvības.
Drīz pēc dokumenta parakstīšanas drošības spēki pārtrauca apsargāt valdības institūcijas, arī prezidenta administrācijas ēkas, bet Janukovičs aizbēga no Kijevas. Vispirms uz valsts austrumiem, tad uz Krimu un visbeidzot uz Krieviju, kur viņš uzturas arī patlaban.
22.februārī Ukrainas parlaments nobalsoja par Janukoviča atstādināšanu no amata. Krievija uzskata, ka Janukovičs joprojām ir Ukrainas leģitīmais prezidents.
LETA
