Izstāde "Lauki" atklās muzeju nākotnes mākslu
Kultūra

Izstāde "Lauki" atklās muzeju nākotnes mākslu

Jauns.lv

Laikmetīgā māksla ir praktiska. Tā ne tikai rada jaunus daiļdarbus – tā vieš pārmaiņas zinātnē, tehnoloģijās un sociālajā dzīvē. Ar šādu pārliecību š.g. 15.maijā, LNMM izstāžu zālē Arsenāls, Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros tiks atklāta izstāde „Lauki”, kurā 40 mākslinieki no dažādām pasaules valstīm piedāvās jaunas idejas šī brīža krīzes pārvarēšanai un sniegs ieskatu ilgtspējīgā nākotnē. Izstāde rāda mākslu, kas nākotnē būs skatāma muzejos.

Izstāde "Lauki" atklās muzeju nākotnes mākslu...

Izstāde „Lauki” norisināsies laika posmā no 15.maija līdz 3.augustam, atainojot mākslas un sabiedrības atjaunošanos un pārmaiņas. Izstādītie darbi apvienos mākslu un zinātni, pasaules sociālo situāciju un jaunās tehnoloģijas, cenšoties mainīt esošos uzskatus un sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās. Izstādi „Lauki” pavadīs ikgadējais festivāls „Māksla+komunikācija”, piedāvājot skatītājiem Latvijas un ārzemju mākslinieku performances.

Aptuveni pirms 7000 gadiem Ziemeļeiropā notika ģenētiska mutācija, kuras laikā cilvēkiem organismā izveidojās laktozi šķeļošs enzīms, kas ļāva pieaugušiem cilvēkiem lietot uzturā piena produktus. Līdzīgas pārmaiņas savā darbā „FOOOD” centīsies radīt Gints Gabrāns, kurš apgalvo – nākotnē cilvēks uzturā varēs lietot celulozi saturošus produktus, piemēram, koksni un papīru. Darbs ir tapis sadarbībā ar mikrobiologu Jāni Liepiņu. Apvienoto nāciju organizācija prognozē, ka līdz 2050. gadam planētas iedzīvotāju skaits pieaugs līdz deviņiem miljardiem, aktualizējot pārtikas trūkuma problēmu. Pārveidojot no sava organisma iegūtās bifidobaktērijas, mākslinieks cenšas radīt iespēju izmantot jaunus, šobrīd nepieejamus pārtikas resursus.

Turpretim savā darbā, kura nosaukums sakrīt ar festivāla nosaukumu -  „Lauki” -  kustības ilūziju centīsies attēlot mākslinieks Mārtiņš Ratniks. Darba veidošanā iesaistījušies Latvijas iedzīvotāji, ziedojot savus vecos televizorus. Katrā no 27 darbā iesaistītajiem televizoriem tiek atainots viens kadrs no 27 daļās sadalīta attēla. Izveidojot video „lauka” izkārtojumu rodas iespaids, ka attēls kustas, kaut gan patiesībā, tas ir statisks.

Mūsdienu dzīves paātrinātos tempus un nespēju atcerēties svarīgas detaļas, savā darbā „Pagātnes putekļi” akcentēs jaunais talantīgais mākslinieks Jānis Jankevics. Viņa radītā video projekcija atainos statiskus kadrus ar cilvēku kustībām Liepājas ielās. Sākotnēji attēls ir skaidri saskatāms, tomēr ar laiku tas kļūst izplūdis un pēc nejaušības principa sāk deformēties un mainīties.  Tas uzskatāmi parāda cilvēka ikdienas uztveri - spēju atcerēties pilsētas aprises, tomēr aizmirst apkārtējo cilvēku tēlus, aizslaukot tos no savas atmiņas.

Tāpat no Latvijas izstādē piedalīsies RIXC mākslinieki ar mākslas un zinātnes projekta jaunāko darbu no „baktēriju baterijas” sērijas. Šī unikālā mākslas darba idejas autori ir Rasa un Raitis Šmiti, bet tas veidots kolektīvi - kā jau tas nereti laikmetīgajā mākslā mēdz būt. Sadarbojoties ar biologu Artūru Grudulu radīts patiešām praktisks mākslas darbs - jauns alternatīvs enerģijas avots, kuram baktēriju radīto elektrību skanisku padarījis Voldemārs Johansons, bet jaunās vizualizācijas veidojis Jānis Jankevics.

Skaņu mākslinieks un komponists Voldemārs Johansons īpaši šai izstādei veidojis arī savu jaunāko darbu – rotējošu skaņas objektu.

Plašāk par izstādi un laikmetīgo mākslu varēs uzzināt apmeklējot kuratoru un mākslas zinātnieku Armīna Medoša, Miško Šuvakoviča un Ievas Astahovskas publiskās lekcijas, kas notiks piektdien, 16.maijā Gētes institūtā (ieeja bez maksas).

Izstādē orientēties apmeklētājiem palīdzēs īpaši apmācīti gidi, ekskursijām gida vadībā var pieteikt arī grupas. Ceturtdienās un sestdienās pl.14.00 uz vietas tiks organizētas grupu ekskursijas gida pavadībā. Pieteikšanās – rixc@rixc.lv vai 26546776.

Izstādes kuratori

– Raitis Šmits, Rasa Šmite (Latvija) un Armīns Medošs (Austrija).

Izstādi producē – Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar LNMM izstāžu zāli Arsenāls.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīga 2014/Publicitātes foto