Jānis Reirs: jāizveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome
„Lai efektīvāk cīnītos pret nodokļu izkrāpšanas shēmām un ēnu ekonomiku, jāizveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kas darbotos Ministru prezidenta pakļautībā,” uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs šodien, 20. maijā, komisijas sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par Finanšu policijas darbību ēnu ekonomikas apkarošanā.
Komisijas sēdē tika norādīts, ka ar ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā nodarbojas ne tikai Finanšu policija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas ir pakļautas Finanšu ministrijai, bet arī citu ministriju pakļautībā esošās institūcijas un dienesti. Tādēļ jāveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes, kuras galvenais uzdevums būtu koordinēt visu šajā procesā iesaistīto valsts institūciju un dienestu darbu un izstrādāt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu turpmākajiem gadiem.
Komisijas loceklis, bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja: „Īstenojot valdības apstiprināto ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, ēnu ekonomika Latvijā ir strauji samazinājusies no 38,1% 2010. gadā līdz 21,1% 2012. gadā. Diemžēl pagājušajā gadā atkal ir iezīmējusies ēnu ekonomikas pieauguma tendence. Tas skaidri liecina par nepieciešamību izstrādāt jaunu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu turpmākajiem gadiem, nostiprinot legālās prezumpcijas principu attiecībā uz līdzekļu izcelsmes legalitāti, paplašinot reversās PVN iekasēšanas kārtības piemērošanu, samazinot manipulāciju iespējas ar kases aparātiem, aktīvāk apkarojot akcīzes preču kontrabandu un veicot citus pasākumus.”
Lai arī pēdējo gadu laikā vērojami būtiski uzlabojumi, Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu likvidēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas iespējas Latvijā nebūt vēl nav izsmeltas, tika norādīts komisijas sēdē.
„Pēdējo gadu laikā Saeima ir veikusi grozījumus likumdošanā, tai skaitā „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likumā”, likumā „Par nodokļiem un nodevām”, likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” un likumos, kas reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu policijas darbību. Tādējādi Finanšu policija ir nodrošināta ar jauniem un efektīviem instrumentiem cīņai pret ēnu ekonomiku un nodokļu izkrāpšanas shēmām,” komisijas sēdē uzsvēra J.Reirs.
Izvērtējot šo likumdošanas jauninājumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika atzīts, ka ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi. Ja pirms likumdošanas izmaiņām tika atklātas PVN izkrāpšanas shēmas, kas darbojās trīs-četru gadu garumā, un to atklāšanai bija nepieciešams vismaz gads, tad šobrīd šis laiks ir būtiski samazinājies.
J.Reirs, runājot par nepieciešamajām turpmākajām darbībām, uzsvēra: „No valsts viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai novērst PVN izkrāpšanu, bet arī likvidēt esošās izkrāpšanas shēmas, piedzīt zaudējumus un reāli sodīt nodokļu izkrāpšanas shēmu organizatorus un izpildītājus. Finanšu policijas, VID un Finanšu ministrijas pārstāvjus ziņot par darbību efektīvākai ēnu ekonomikas apkarošanai esam aicinājuši, jo, neskatoties uz acīmredzamo progresu, vidēji ēnu ekonomikas apjoms joprojām ir lēšams virs 20% no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka darbības nepieciešams pastiprināt.”
Komisijas sēdē tika atzīmēts, ka līdz šim Finanšu policijas un VID darbība ēnu ekonomikas apkarošanā galvenokārt ir tikusi koncentrēta uz tiem uzņēmumiem, kas jau ir nodokļu maksātāji, nepietiekami pievēršoties nelegālajai uzņēmējdarbībai, kontrabandai un uzņēmējdarbības sektoram, kur nenotiek oficiāli norēķini.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs
Jānis Reirs/Foto: Ieva Lūka, LETA
