Slēdzot skolas, pārmaiņas skars apmēram 400 skolotāju un 2000 skolēnu
Latvijas izglītības iestāžu tīkls būs tāds pats kā līdz šim, piektdien žurnālistiem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), vēl piebilstot, ka ar 1.septembri tiks reorganizētas 14 mācību iestādes.
Šo pretrunīgo viedokli Druviete skaidroja ar lielo skolu skaitu: "Latvijā ir vairāk nekā 800 skolu. Pašreiz pārmaiņas notiek 14 skolās. Tas ir pietiekams pamats apgalvojumam, ka būtiskas pārmaiņas Latvijas skolu tīklā nenotiek."
Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šādas, pēc ministres domām, nebūtiskas izmaiņas skars aptuveni 400 skolotājus un teju 2000 skolēnus 13 pašvaldībās. Lejasstrazdu pamatskolas direktore Elfrīda Vaškēviča sarunā ar aģentūru LETA atklāja, ka līdz ar pamatskolas reorganizāciju, nosakot, ka tajā izglītību nodrošinās tikai līdz sestajai klasei, trīs skolotāji paliks bez darba.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtā informācija liecina, ka pašlaik apstiprināta trīs skolu apvienošana, četru izglītības iestāžu slēgšana. Turklāt joprojām aktuāls jautājums par vēl divu skolu likvidāciju un četru skolu apvienošanos.
Ar 1.augustu pārmaiņas skars Tērvetes novada skolas, kur četru skolu vietā būs palikušas vien divas. Tērvetes pamatskola tiks integrēta Annas Brigaderes pamatskolā.
Savukārt ar 31.augustu trīs skolām Dobeles novadā tiks samazināts izglītības līmenis - turpmāk Lejasstrazdu un Krimūnu pamatskola būs pārtapusi par sākumskolu, skolēnus apmācot līdz 6.klasei. Izglītību tikai līdz sestajai klasei turpmāk nodrošinās arī Skaistas pamatskola.
Bebrenes vidusskola un Bebrenes profesionālā vidusskola apvienosies, izveidojot jaunu izglītības iestādi - Bebrenes vispārizglītojošo un profesionālo vidusskolu. Savukārt Bukaišu pamatskola integrēsies Augstkalnes vidusskolā.
Maltas vidusskolā apvienosies Maltas 1. un 2. vidusskola.
Ar 31.jūliju tiks likvidētas divas Viļakas novada pamatskolas, bet vēl pēc mēneša šāds liktenis skars arī Dobeles Bērnu un jauniešu centru, kā arī Riebiņu novada Silajāņu pamatskolu.
Ar pievienošanos Rīgas Valsts tehnikumam beigsies arī Limbažu Profesionālās vidusskolas un Laidzes Profesionālās vidusskolas pastāvēšana. Savukārt Rīgas Būvniecības vidusskola jau šī gada sākumā pievienojusies Rīgas Celtniecības koledžai.
Joprojām nav konkrētas atbildes par vēl piecu izglītības iestāžu nākotni - IZM pašvaldībām pieprasīja papildinformāciju, jo jautājums tiekot risināts ar citām ministrijām. Piemēram, jautājums par Dzērbenes vidusskolas un Dzērbenes mūzikas skolas reorganizāciju par Dzērbenes vispārizglītojošo un mūzikas pamatskolu tiek skatīts, sadarbojoties ar Kultūras ministriju.
Turklāt tiks dibinātas arī trīs jaunas izglītības iestādes. Rīgā un Brocēnu novadā iecerēts veidot pirmsskolas izglītības iestādes, bet Kandavā plānots dibināt Kandavas Deju skolu.
Ministre norādīja, ka viņas kā IZM vadītājas galvenā prioritāte ir gādāt par mazo skolu saglabāšanu, nevis slēgšanu, jo "lauku skolas ir rajonu centri un mazās dvēseles". Tomēr Druviete norādīja, ka visiem esot skaidrs, ka minimālais skolēnu skaits vidusskolu klašu atvēršanai ir nepieciešams.
Šonedēļ publiskajā telpā nonākusī statistika par Latvijas skolām un vidusskolu posmā esošo skolēnu skaitu atklāja, ka valstī ir teju 100 skolas, kurās skolēnu skaits vienā vidusskolas klasē ir mazāks nekā pašlaik diskutētais minimālais skolēnu skaits vidusskolas klases formēšanai - 15 skolēni novados un 18 - pilsētās.
Lai gan Druviete norādīja, ka pašlaik IZM nav apstiprināti nekādi kritēriji, kā arī skolu pastāvēšana ir to pašvaldību pārziņā, kas ir šo skolu dibinātājas, statistikas dati liecina: lai arī kādi kritēriji tiktu pieņemti, ļoti daudzas skolas nākotnē saskarsies ar jautājumu par savu turpmāko pastāvēšanu.
