Ciblas mērs: mazo latviešu vidusskolu slēgšana radīs draudus valsts pierobežā
Vidusskolu, kurās apmācības notiek latviešu valodā, slēgšana pierobežā var radīt draudus Latvijas valstiskumam ar visām no tā izrietošajām sekām, uzskata Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis (ZZS/Latgales partija).
"Latviskās vides saglabāšana Latvijas pierobežā patlaban ir sevišķi aktuāls jautājums. Un nozīmīga loma tajā ir valsts pierobežā esošajām latviešu vidusskolām, kuras sekmē latviskās vides saglabāšanu un bremzē jaunatnes aizplūšanu no laukiem uz pilsētām. Ja skolēniem būs jābrauc mācīties kaut kur tālāk, palielināsies varbūtība, ka viņi atstās novadu," norādīja Dombrovskis.
Vidusskola novadā ir arī dzīves kultūras centrs, kur notiek dažādi pasākumi un aktivitātes un darbojas dažādi pulciņi. Īpaši svarīgi novadam ir arī tas, ka vidusskolas esamība sekmē jauniešu vecumā no 16 līdz 19 gadiem palikšanu novadā.
Ciblas vidusskolā ir arī jaunas labiekārtotas un ar visu nepieciešamo aprīkotas matemātikas un dabas zinību klases un šeit ir iespējams iegūt labu un konkurētspējīgu izglītību, ko apliecina vidusskolas beidzēju panākumi, studējot augstskolās un apgūstot specialitātes.
Arī finansiālais ieguvums no vidusskolas likvidācijas, pēc Ciblas novada domes priekšsēdētāja domām, nebūšot liels, jo telpas tāpat būs jāuztur un alga personālam jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tā ir vidusskola vai pamatskola. Turklāt pašvaldība finansiāli zaudēs savstarpējo norēķinu rezultātā, maksājot citām pašvaldībām par savu skolēnu apmācību tām piederošajās mācību iestādēs.
Savstarpējos norēķinus Dombrovskis nosauca par anahronismu, kas kalpo pamatā lielo pašvaldību interesēm un kuru būtu laiks atcelt.
"Ja nu demogrāfiskā situācija novadā pēkšņi sāk uzlaboties, tad atkal nāksies nožēlot par to, ka vidusskola kādreiz ir tikusi slēgta. Domāju, ka pašvaldībām pašām jāļauj izlemt slēgt vidusskolu vai turpināt to uzturēt, nevis "augšā" pieņemt voluntārus lēmumus par to likvidāciju, nosakot kaut kādu konkrētu skolēnu skaitu. Būs četri - pieci skolēni klasē, pašvaldība jau nemaz nevarēs atļauties uzturēt šādu mācību iestādi," norādīja Dombrovskis.
Izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) vizītes gaitā Daugavpilī vairāku Latgales pašvaldību, kuru teritorijās atrodas slēgšanas draudiem pakļautās vidusskolas, vadītāji aicināja ministri ļaut pašvaldībām pašām izlemt, vai vidusskolas ir darboties spējīgas vai nē.
Ja lēmums par mazo vidusskolu slēgšanu tomēr tikšot pieņemts, Ciblas mērs neizslēdz iespēju, ka kopā ar citu mazo vidusskolu pārstāvjiem vienosies dažādās protesta akcijās.
Kā ziņots, gandrīz 100 Latvijas skolas nespētu izpildīt jaunos vidusskolām iecerētos kritērijus, atbilstoši kuriem minimālo skolēnu skaitu novadu skolās plānots noteikt 15 bērni, bet pilsētas vidusskolu klasēs - 18 bērni. Šāda informācija tika parādījusies IZM mājaslapā, tomēr IZM darbinieki apgalvo, ka informācija esot neprecīza, turklāt topošajiem kritērijiem neatbilstošo skolu saraksts noteikti neesot uzskatāms par slēdzamo skolu sarakstu.
Slēdzamo skolu saraksts nekad nav pastāvējis un nepastāv, sarunā ar aģentūru LETA paziņoja izglītības ministre Ina Druviete (V).
Neskatoties uz šādu Druvietes paziņojumu, publiskajā telpā nonācis to skolu saraksts, kas nespētu izpildīt kritērijus par vismaz 15 skolēniem novadu un vismaz 18 izglītojamajiem pilsētas vidusskolu klasēs. IZM mājaslapā pieejamie dati liecināja, ka Latvijā ir gandrīz 100 šādu skolu, tomēr vēlāk IZM pārstāvji paziņoja, ka dati neesot precīzi, tāpēc izdarīt spriedumus būtu pārsteidzīgi.
