Jūrmalā aizliedz peldēties pa pliko: mācītāji to sauc par izvirtību. Pirms 100 gadiem...
Tieši pirms simts gadiem tika izdoti gubernatora parakstīti noteikumi, kas kardināli mainīja Rīgas Jūrmalas kūrortviesu uzvedību – nu pludmalē vienlaikus varēja gulšņāt gan vīrieši, gan sievietes līdzās, toties viņiem nācās apģērbties peldkostīmos. Līdz tam varēja vienkārši pa pliko...
Kultūra

Jūrmalā aizliedz peldēties pa pliko: mācītāji to sauc par izvirtību. Pirms 100 gadiem...

Jauns.lv

Tāpat kā mūsdienās, arī 1914. gadā atpūtnieki straumēm plūda uz Jūrmalas pludmalēm. Par tur valdošo kārtību bija arī neapmierinātie – tur aizliedza peldēties pa pliko, ko sevišķi bija iecienījuši garīdznieki un maskavieši. Cilvēkiem arī nepatika lēnais vilciens uz Majoriem, kaut gan tas bija ātrāks nekā šodien.

Jūrmalā aizliedz peldēties pa pliko: mācītāji to s...

Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.

Jūrmalā aizliedz peldēties pa pliko

1914. gada vasaras sezona Jūrmala peldviesiem sagādāja lielas problēmas un vilšanos. Līdz tam kūrortviesi jūrā varēja peldēties pa pliko. Protams, vīrieši un sievietes to drīkstēja atsevišķi stingri noteiktās stundās un vietās. Bet tieši pirms simts gadiem tika izdoti noteikumi, kas visiem peldēties gribētājiem uzlika par pienākumu ģērbties peldkostīmos un pakāpeniski tika atļauts vīriešiem un sievietēm pludmali apmeklēt kopā. Daudzi toreiz peldkostīmu lietošanu un kopīgu peldēšanos uzskatīja par augstākā mēra izvirtību un pret to protestēja. Protestus izteica gan peldviesi no Iekškrievijas, gan baznīcas pārstāvji. Katru dienu par jauno kārtību pludmalēs rakstīja arī prese:

* „Jaunie peldu noteikumi rada daudzus pārpratumus. Majoros ir atsevišķi peldu steķi vīriešiem un sievietēm, bet citur jūrmalā nav nekādas skaidrības. Vakar sastādīts protokols par to, ka kāda dāma jūrā pienākusi tuvāk diviem vīriešiem un ar tiem sarunājusies. Pret kostīmu lietošanu visvairāk uzstājas maskavieši un vispār iebraucēji no Iekškrievijas, kuri cerējuši Rīgas jūrmalā īstu peldēšanos. Pret kostīmiem ir arī garīdznieki, kuri ieskata sev par nepieklājīgu ģērbties kostīmos. Daudzi peldu viesi iesniegšot gubernatoram lūgumus dēļ noteikumu grozīšanas.”

* „Dubulti. Sievietes bez peldu kostīmiem. Šinīs dienās policisti ievērojuši Dubultos 3 jaunas sievietes, kuras peldējušās bez kostīmiem. Gorodovojs kliedzis, lai peldētājas nāk ārā no ūdens, nogaidījis, kamēr tās apģērbjas, aizvedis visas 3 peldētājas pie policijas iecirkņa uzrauga protokola sastādīšanai.”

(„Jaunā Dienas Lapa” (Rīga), 1914. gada 5. jūnijā)

Kas šodien ātri, pirms 100 gadiem – lēni. Jūrmalas vilcienu ātrums samazinās

Šodien ar vilcienu ceļā no Rīgas stacijas līdz Majoriem jāpavada 30 – 34 minūtes. Ar īpašo ekspresi „Pasažieru vilciens” atpūtniekus līdz Majoriem sola nogādāt pusstundas laikā. Pirms 100 gadiem mēs to būtu uzskatījuši par gliemeža ātrumu. 1914. gadā tika veikti vilcienu satiksmes uzlabojumi starp Rīgu un Majoriem un noskaidrojās, ka tolaik no Rīgas uz Majoriem pa dzelzceļu var aizkļūt 26 minūtēs, kas mūsu vecvevvecmāmiņām un vecvecvectētiņiem šķita pārāk gausi:

Šodien uz Jūrmalu vilciens – ekspresis iet par dažām minūtēm lēnāk nekā pirms gadiem. Tomēr jau 1914. gadā tika uzskatīts, ka vilciens uz Jūrmalu velkas pārāk gausi.
Šodien uz Jūrmalu vilciens – ekspresis iet par dažām minūtēm lēnāk nekā pirms gadiem. Tomēr jau 1914. gadā tika uzskatīts, ka vilciens uz Jūrmalu velkas pārāk gausi.

(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 9. jūnijā)

Mantrausīgais Straupes mācītājs putina latviešu zemniekus

Kamēr Jūrmalā mācītāji negribēja savus miesas labumus ieslēpt peldbiksēs, jo tas esot pret Dieva kārtību, tālāk iekšzemē – Straupes pusē baltvāciešu garīdznieks Ervīns Gross visādi centās pēc iespējas vairāk savās bikšu kabatās noslēpt no nabaga latviešu zemniekiem izspiestos sūri grūti pelnītos rubļus. Latvietis jau neklusēja – viņš avīzei uzrakstīja sūdzību un turpināja iet uz baznīcu:

Straupes draudzes jauniesvētāmiem pagājušā gadsimta sākumā kopā ar draudzes mācītāju Edvīnu Grosu un draudzes skolotāju un ērģelnieku Augustu Zālīti (priekšplānā).
Straupes draudzes jauniesvētāmiem pagājušā gadsimta sākumā kopā ar draudzes mācītāju Edvīnu Grosu un draudzes skolotāju un ērģelnieku Augustu Zālīti (priekšplānā).

(„Auseklis” (Limbaži), 1914. gada 7. jūnijā)

Skolēniem aizliedz braukt ekskursijās uz Vakareiropu

Ne tikai Padomju Savienībā, bet arī cariskajā Krievijā bija problēmas nokļūt aiz „dzelzs priekškara”. Pirms 1. pasaules kara izglītības pārraugi nelaida vidusskolniekus uz Rietumeiropu, jo tur jau nav ko redzēt. Labāk taču apceļot Krievzemi, kur esot tik daudz brīnumainu apskates objektu:

Cilvēkus no Latvijas uz Rietumeiropu nelaida ne tikai Padomju Savienības, bet arī cariskās Krievijas laikā. Tā tautas apgaismošanas ministrija norādīja, ka skolēniem nav ko skatīties uz Vakareiropas arhitektūras pērles, kā, piemēram, par Balto ziloni dēvēto Svētās Sirds baznīcu Parīzē (attēlā), jo pašā Krievzemē ir daudz brīnumu, ko redzēt.
Cilvēkus no Latvijas uz Rietumeiropu nelaida ne tikai Padomju Savienības, bet arī cariskās Krievijas laikā. Tā tautas apgaismošanas ministrija norādīja, ka skolēniem nav ko skatīties uz Vakareiropas arhitektūras pērles, kā, piemēram, par Balto ziloni dēvēto Svētās Sirds baznīcu Parīzē (attēlā), jo pašā Krievzemē ir daudz brīnumu, ko redzēt.

(„Jaunā Dienas Lapa” (Rīga), 1914. gada 5. jūnijā)

Grib ieviest kaķu nodokli

Lai pašvaldības budžetu glābtu no iztrūkuma, Pēterburgas varas vīri savulaik lēma par īpašu kaķu nodokli:

„No Pēterburgas. Kaķu nodoklis. Pilsētas domes budžeta komisijai radusies jauna ideja – uzlikt pilsētas nodokli kaķiem, tāpat kā suņiem. Ne tikai veikalos, bet arī privātos dzīvokļos Pēterburgā esot daudzi kaķi, kurus nebūšot grūti reģistrēt.”

(„Jaunā Dienas Lapa” (Rīga), 1914. gada 5. jūnijā)

Pirms gadsimta daudziem Pēterburgas kaķiem bija pamats satraukumam – impērijas galvaspilsētas ierēdņi izdomāja ieviest īpašu kaķu nodokli, kas varēja mudināt daudzu minku saimniekus, lai izbēgtu no liekiem tēriņiem, atbrīvoties no saviem mīluļiem. Karš un revolūcijas kaķus no šāda likteņa paglāba.
Pirms gadsimta daudziem Pēterburgas kaķiem bija pamats satraukumam – impērijas galvaspilsētas ierēdņi izdomāja ieviest īpašu kaķu nodokli, kas varēja mudināt daudzu minku saimniekus, lai izbēgtu no liekiem tēriņiem, atbrīvoties no saviem mīluļiem. Karš un revolūcijas kaķus no šāda likteņa paglāba.

Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.


Elmārs Barkāns/Foto: zudusilatvija.lv, All Over Press, LNB Digitālā bibliotēka, Edija Pālens/LETA