Turības studenti apgūst svarīgākos žurnālista darba instrumentus

Topošajiem žurnālistiem paralēli lekcijām un semināriem augstskolā jau pirmā studiju gada pirmajā semestrī ir iespējams gūt praktiskas zināšanas, rakstot rakstus, fotografējot un attīstot projektus laikraksta Diena birojā. Vairāk par gūto pieredzi stāsta Dienas ekonomikas redaktore un žurnāliste Magda Riekstiņa un žurnālistikas programmas pirmā studiju gada studente Gundega Zālīte.

„Ar Turības žurnālistikas pirmā kursa studentiem laikraksta Diena redakcijā pirmo reizi satikāmies pērnā gada rudenī. Viņi redakcijā ieradās reizi nedēļā – piektdienās. Studentiem bija iespēja gan doties uz preses konferencēm un rakstīt ziņas, pamatojoties uz preses konferencēs iegūto informāciju, gan intervēt cilvēkus ielu intervijās, gan veidot plašākus aprakstus un intervijas par dažādām tēmām. Viņiem bija iespēja arī intervēt citam citu un vērot šo interviju videoierakstus,” par aizvadīto sadarbību ar topošajiem profesionāļiem stāsta Magda Riekstiņa, kura bija viena no galvenajām studentu vērtētājām un darba plānotājām.  Žurnāliste norāda, „kā savas praktiskās pieredzes prezentācijā atzina paši studenti, tieši savstarpējā intervēšana un filmēšanās viņiem bija visspilgtāk iespiedusies atmiņā”.

Kā stāsta Gundega Zālīte, Komunikācijas fakultātes pirmā studiju gada studente, interesantākie šķita tie uzdevumi, kuri sagādāja vislielāko izaicinājumu. „Praktisko nodarbību laikā bija uzdots sazināties ar potenciālajiem rakstu respondentiem, kas nozīmēja gan darbu ar sevi un iekšējo barjeru pārvarēšanu, telefoniski uzrunājot personiski nepazīstamas personas, gan pacietību un neatlaidību, sastopoties ar dažādiem cilvēkiem. Kā atklāju laika gaitā, žurnālista statuss ne vienmēr nozīmē, ka cilvēki būs atsaucīgi, un vienošanās rezultātā saņemsi e-pastā gaidīto atbildi. Iemācījos būt uzstājīgāka un prasīgāka,” gūto pieredzi komentē Gundega.

Trīs svarīgas mediju vides patiesības

Runājot kopumā par sadarbību ar žurnālistikas pirmā kursa studentiem, Dienas ekonomikas redaktore un žurnāliste pozitīvi vērtē visu jauniešu entuziasmu un ieinteresētību apgūt žurnālistikas iemaņas, kā arī spēju objektīvi novērtēt gan savas zināšanas un prasmes, gan arī to, kādu zināšanu un prasmju vēl trūkst. Tomēr ikvienam žurnālistikas studentam, kurš vēlas startēt nozares tirgū, viņa ieteiktu paturēt prātā trīs svarīgas mediju vides patiesības. „Pirmkārt, lai kādā medijā – presē, interneta portālā, televīzijā vai radio – studentam būtu mērķis strādāt, laba, pareiza valoda gan runājot, gan rakstot ir viens no svarīgākajiem žurnālista darba instrumentiem. Prasme uzrakstīt loģisku, raiti lasāmu un uzmanību piesaistošu tekstu ir ļoti būtiska, tāpat kā prasme informāciju izstāstīt saprotami un precīzi.

Kā otro patiesību žurnāliste min plašu zināšanu par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un spēju tos izvērtēt analītiski nozīmīgumu. „Tas panākams sistemātiski interesējoties par aktualitātēm izglītībā, politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē, sportā un citās jomās.  Respektīvi, žurnālistam jāzina, kas notiek sabiedrībā, un nevar būt tā, ka žurnālists nevar nosaukt pat valdības sastāvu,” skaidro M. Riekstiņa.

„Treškārt, jāapzinās tas, ka mediju vide ļoti strauji mainās un turpinās mainīties arī paredzamā nākotnē, bet nemainīga ir un būs nepieciešamība piesaistīt lasītāju, skatītāju un klausītāju uzmanību, tāpēc ikviens uzrakstītais raksts, sagatavotais TV vai radio sižets pašam žurnālistam jāizvērtē, uzdodot sev  jautājumu „Vai šis raksts (sižets) ir interesants, būtisks un vajadzīgs manai mērķauditorijai?” Un jāprot strādāt tā, lai raksti vai sižeti būtu interesanti un svarīgi konkrētā medija izvēlētajai mērķauditorijai,” tā  Dienas žurnāliste.

„Darbojoties kopā ar nozares profesionāļiem, iemācījos to, ka, lai kļūtu par žurnālisti, galvenais ir daudz lasīt un rakstīt. Vērtīgākā atziņa, ko esmu guvusi no laikraksta Diena darbiniekiem savai turpmākai profesionālajai izaugsmei, ir – nekad nepadodies, jautā, raksti! Tad arī viss izdosies,” secina Turības studente. „Uzsākot studijas žurnālistikā, klausoties vieslekcijas un diskutējot ar pasniedzējiem, visi studenti tikām brīdināti, ka praktiskā darba apjoms būs liels un jāgatavojas ieguldīt daudz sava brīvā laika. Tas, protams, sākumā mazliet radīja bažas, vai spēšu paveikt to, ko esmu uzņēmusies. Tomēr vēlāk, sperot jau pirmos soļus žurnālistikā, sapratu, ka, ja Tev patīk tas, ko Tu dari, vari paveikt visu uzdoto un vēl vairāk! Liels paldies laikraksta Diena žurnālistiem un maniem pasniedzējiem Laurim Zvejniekam un Andrim Pētersonam par iedrošinājumu, sniegtajām zināšanām un pieredzi!”